ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Kā ikvienas jomas speciālistiem, arī būvinženieriem ikdienas darbs tiek strikti regulēts ar gana plašu normatīvo bāzi. Skatoties no hierarhijas viedokļa, tie ir dažādi likumi (Būvniecības likums, likums "Par autoceļiem", Dzelzceļa likums u.c.). Likumiem seko dažādi būvnoteikumi – Vispārīgie būvnoteikumi, Autoceļu un ielu būvnoteikumi, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi, Ēku būvnoteikumi un vairāki citi saistoši būvnoteikumi.

Hierarhijā uz leju šo normatīvu skaits strauji pieaug – faktiski ģeometriskā progresijā. Paralēli iepriekš minētajiem ir arī dažādi standarti, kas atkarībā no tā, ir vai nav minēti kādā no būvnormatīviem, ir obligāti vai tikai rekomendējoša rakstura. Līdzīgi arī ir ar dažādām rokasgrāmatām un vadlīnijām, kas, no vienas puses ir rekomendējoša rakstura jeb labas prakses piemērs, savukārt, pasūtītājam iekļaujot tās līgumā, kļūst saistošas izpildītājam.

Autoceļu nozarē stingrs un saistošs dokuments, ko izstrādājis VSIA "Latvijas Valsts ceļi" sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, ir "Autoceļu būvdarbu specifikācijas". Dokuments ir "dzīvs" un katru gadu tiek pilnveidots. Autoceļu būvdarbu specifikācijas ir saistošas visu valsts autoceļu būvniecības jomā (projektēšanā, ekspertīzē, uzraudzībā, būvniecībā un uzturēšanā). Kā gana veiksmīgu un saistošu šo dokumentu ir pārņēmušas gan pašvaldības, gan komersanti, arī privātie pasūtītāji. Attiecīgi ceļu būves nozarē ir pietiekami skaidri spēles noteikumi, kas ir saprotami visiem būvniecības dalībniekiem, tiesa gan, dažkārt ar atsevišķām niansēm par šo specifikāciju versiju, ja objekta projektēšana ir uzsākta vienas redakcijas laikā, bet būvdarbu realizācija norit, jau spēkā esot jaunākai redakcijai.