ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Sandis Cakuls, LU Juridiskās fakultātes students, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums.

Sākums “LV” 13.08.2002., Nr.115

Piegādes līguma regulējums Krievijas Federācijas Civilkodeksā

Piegādes līgums Krievijā ir viens no visizplatītākajiem līgumiem uzņēmējdarbības jomā, kas nodrošina materiālo labumu apriti un “bez kā nav iedomājama normāla ekonomikas darbība”.46

Piegādes līgumu tradicionāli uzskata par Krievijas uzņēmējdarbības līgumu, jo jau 18. gadsimta vidū tas Krievijas tiesībās tika īpaši regulēts, un tam praktiski nebija analogu citu tā laika valstu likumdošanās.47 Šis līgums Krievijas tiesību sistēmā ir izgājis trīs nosacītus attīstības posmus:

1) piegādes līgums radās galvenokārt, lai reglamentētu piegādi valsts vajadzībām. Šajā posmā piegāde tika izdalīta par patstāvīgu līgumu līdzās pirkumam–pārdevumam. Tiesiskās attiecības, kuras Rietumos aptvēra ar vienu pirkuma–pārdevuma izpratni, Krievijā tika realizētas trīs veidos: pirkumā–pārdevumā (šaurā šī termina izpratnē), līgumā par pirkuma–pārdevuma līguma noslēgšanu nākotnē — aizpārdevums (pfghjlf;f) un piegādē. Šajā gadījumā likumdevējs ņēma vērā līgumu saimniecisko nozīmi, nepievēršot uzmanību tam, ka šie līgumi nesatur būtiskas juridiskas atšķirības.48 Ar šo trīs līgumu sistēmu, kur visi trīs līgumi kalpo par vienu un to pašu juridisko līdzekli viena ekonomiskā mērķa sasniegšanai, Krievijas likumdošana bija vientuļa citu valstu likumdošanu vidū;

2) piegādes līgums tika pārņemts padomju tiesībās, kur līdz ar sociālisma celtniecību pieauga valsts plānveida regulēšanas ietekme uz piegādes attiecībām. Piegādes līgums izjuta smagu un iznīcinošu administratīvi komandējošās sistēmas iedarbību. Ar daudzskaitlīgiem piesaistījumiem (fondiem, limitiem, plāniem) tas tika iemontēts komandekonomikas apakšsistēmās, kuras nodarbojās ar plānošanu un sadali.49 Piegādes līgums padomju tiesībās tika regulēts kā patstāvīgs līgums;

3) līdz ar pāreju uz tirgus ekonomiku piegādes līgums sāka atgūt normāla civiltiesiska līguma aprises, aizvien vairāk tuvojoties tradicionālam pirkumam–pārdevumam.

Izstrādājot jauno Krievijas Federācijas Civilkodeksu (KCK), tika nolemts saglabāt piegādes līgumu, taču nevis kā patstāvīgu līgumu, bet gan kā vienu no pirkuma–pārdevuma veidiem, kas ir orientēts uz dažādu preču realizāciju un kas galvenokārt tiek slēgts starp profesionāliem saimnieciskās aprites dalībniekiem, kuri nodarbojas ar rūpniecību vai vairumtirdzniecību.50 Nepieciešamība detalizēti regulēt tiesiskās attiecības, kas izveidojas starp profesionāliem mantiskās aprites dalībniekiem, bija galvenais mērķis piegādes līguma izdalīšanai par pirkuma–pārdevuma veidu.