Latvijas Konkurences padome arvien biežāk informē par gadījumiem, kad uzņēmumi, kas pārkāpuši Konkurences likuma normas, iekuļas milzu nepatikšanās. Tie ir gan daudziem uzņēmumiem nesamaksājami naudas sodi, gan reputācijas zaudējums, gan arī dažādi ierobežojumi nākotnē. Diemžēl joprojām uzņēmēji ir nepietiekami informēti, kas ir aizliegtas vienošanās un kurus jautājumus drīkst un kurus kategoriski nedrīkst apspriest ar konkurējošu uzņēmumu pārstāvjiem pat gadījumos, ja konkurentus saista tuvas draudzības jūtas.
Kas ir kartelis?
Vispirms definēsim, kas ir kartelis? Kartelis ir vienošanās starp konkurentiem par darbībām, kas ierobežo konkurenci preču vai pakalpojumu tirgū. No citām aizliegtām vienošanām kartelis atšķiras tieši ar to, ka vienošanās notiek tieši starp konkurentiem un šī vienošanās apdraud konkurenci. Un galvenais karteļa mērķis ir noturēt un stiprināt tirgus dalībnieku pozīcijas tirgū.
Ko nedrīkst darīt, lai jūs nenonāktu aizdomu ēnā?
1. Aizliegta vienošanās konkurences tiesību izpratnē nav tikai rakstiska vai mutiska vienošanās. Arī sapulce, kurā tiekas konkurenti un apspriež cenas, tirgus sadali, dalību valsts iepirkumos, var būt iemesls, lai jūsu uzņēmums nokļūtu Konkurences padomes redzeslokā. Pat vēl vairāk... Ne vienmēr vainojama uzņēmuma vadītāja vai īpašnieka neapdomīga rīcība. Nepatikšanās uzņēmums var iekulties arī savu darbinieku nezināšanas vai diemžēl arī ļaunprātīgas rīcības dēļ. Piemēram, kafejnīcā pie “kafijas tases” tiekas vairāku uzņēmumu pārdošanas nodaļu darbinieki, kas savā starpā vienojas par savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem.
2. Būtiski, ka jābūt ļoti uzmanīgiem, e-pastā sarakstoties ar konkurentiem. Nav aizliegts ar konkurentu sarakstīties, bet šai sarakstei jābūt ļoti pārdomātai, un tā nedrīkst mest ne mazāko aizdomu ēnu par karteļa esamību. Starp citu, vienā no pēdējo gadu lielākajām lietām par karteļu vienošanām pierādījumi tika smelti tieši no e-pastu sarakstes.
3. Asociācijām, kurās pulcējušies to dalībnieki konkurenti, ir jābūt ļoti uzmanīgām, apspriežot situāciju tirgū, iepirkumus utt., apzinoties, ka ir jautājumi un problēmas, kuras apspriest nav vēlams.
4. Konkurentu vidū viena no apspriestākajām tēmām mēdz būt dažādu veidu konkursi – gan privāti, gan arī valsts iepirkumi. Piemēram, vienošanās, kurš no karteļa dalībniekiem startēs konkursā, vienošanās par dalībnieku cenas piedāvājumu utt. Protams, ir saprotama uzņēmēju vēlme uzvarēt iepirkumos un iegūt garantētus ieņēmumus vairāku mēnešu garumā, taču vēlams atcerēties, ka tieši konkursi jau ir “iegāzuši” vairākus nopietnus uzņēmumus, kuriem vēl ilgi vajadzēs algot juristus un advokātus, lai izkultos no nepatikšanām.
5. Aizliegta vienošanās ir ne tikai saruna ar konkurentu par cenām, konkursiem un tirgus sadali. Nav ļauts arī apspriest jautājumus par personālu, vienojoties par darba samaksu “griestiem”, darba nosacījumiem utt. Šim punktam ir vērts pievērst uzmanību, ņemot vērā šī brīža īpaši sarežģīto situāciju darba tirgū.
“RemLegal” juristi nereti ir saskārušies ar situācijām, kad uzņēmumu pārstāvji ir bijuši pārsteigti, kad izrādījies, ka iepriekš minētās darbības ir likuma pārkāpums. Jo, šķiet, ka pasēdēšanai ar klientu pie kafijas krūzes un darba lietu apspriešanai nevar būt negatīvu seku? Var. Un diemžēl šīs sekas uzņēmējiem var pamatīgi “sist pa kabatu”, pat ietekmējot tā izdzīvošanu tirgū. Kartelis konkurences tiesību izpratnē ir sevišķi smags pārkāpums, par ko soda naudas aprēķins sākas 1,5% līdz 7% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.