Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

DOMNĪCA ESEJA

1. Marts 2019 / 12:01

Likumiskie procenti ir ierocis cīņā ar saistību nepildītājiem
2 komentāri
Jānis Kubilis
“Vilgerts” tiesvedību prakses vadītājs

Domājams, ka teju katrs komersants ir vienā vai citā veidā saskāries ar situāciju, kurā tikusi bojāta automašīna, iznomātās telpas vai citā veidā nodarīti zaudējumi. Var tikai apsveikt tos, kuri nav. Varbūt arī risks ir bijis apdrošināts, izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība un prasījuma tiesības pārņēmis apdrošinātājs. Likums šādā gadījumā aizsargā cietušo komersantu – tam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Pirms celt prasību tiesā, vēlams aizsūtīt pretenziju – varbūt, redzot apliecinājumu vēlmei tiesāties, lai piedzītu zaudējumus, var tomēr izlīgt. Ja nē, zaudējumu piedziņai atliek iespēja vērsties tiesā.

Atbildētājs, kam tiek pārmesta zaudējumu nodarīšana (pieļaušana, veicināšana, radīšana), saņemot prasības pieteikumu, var saņemt padomu vai pats secināt, ka “tad jau redzēs, kā tiesa spriedīs – sliktākajā gadījumā pēc pāris gadiem kaut kas jāsamaksā būs”. No vienas puses, nav neracionāls secinājums. No otras puses, vai tas ir gluži taisnīgi pret cietušo, ka potenciāli atbildīgais gandrīz nemaz nav motivēts meklēt un rast kompromisu un netiesāties tiesāšanās pēc. Var gan arī būt, ka nemaz tik skaidra nav atbildētāja atbildība. Tomēr prasītājam ir jāmaksā valsts nodeva, jāpiesaista juristi vai advokāti, bet atbildētājs var tikai visu apstrīdēt un noliegt, un “tad jau redzēs, kā tur būs”.

Nedrīkst šajā visā aizmirst, ka zaudējumu atlīdzība ir naudas summa, kurai šodien ir viena vērtība, bet pēc gadiem jau cita. Zaudējumu novērtēšanā būtisks ir zaudējumu nodarīšanas brīdis. Atjaunošanas izmaksas zaudējumu nodarīšanas brīdī arī var nebūt tādas pašas kā zaudējumu atlīdzināšanas brīdī. Apdrošinātājs arī subrogācijas ceļā lielākas tiesības neiegūst un nav vairāk aizsargāts. Skaidrs, ka izdevīgāk ir parādu samaksāt pēc vairākiem gadiem nekā šodien. Ja jau bezprocentu aizdevums nav gluži normālai biznesa praksei atbilstošs un vēl mazāk – taisnīgs un izdevīgs darījums, tad kādēļ zaudējumu neatlīdzināšana vairāku gadu garumā, nemaksājot nekādus procentus, būtu atzīstama par normālu situāciju?

Tiesiskais instruments, lai novērstu (ne)maksātāju vēlmi visam iebilst un vilkt laiku, cerot maksāt (vai pat nemaksāt) pēc gadiem, un kaut kā aizsargātu kreditoru vai tā tiesību pārņēmēju, ir pienākums maksāt procentus no brīža, kad šāds pienākums radies, līdz brīdim, kad parāds faktiski samaksāts. Ja zaudējumu summa ir simti vai daži tūkstoši eiro, tad procentus varbūt pat nav vērts rēķināt un prasīt. Ja zaudējumu summa ir desmiti, simti tūkstoši vai pat miljoni eiro, tad parēķiniet paši, cik sanāk 6 % gadā pa 4–5 gadiem no šīs summas. Ir, protams, vērojams progress tiesvedības ātrumā vidēji Latvijā. Solīts, ka tiks vēl strādāts pie tā, lai to uzlabotu. Bet tiesvedība nekad nebūs, uzņēmēja acīm raugoties, ātrs problēmas risinājums.

Tiesu prakse diemžēl vairākās situācijās parāda, ka nemaksātāji tiek atbrīvoti no procentu maksāšanas pienākuma pat tad, ja likumiskie procenti tikuši prasīti, jo likums to it kā pieļauj. Svarīgi atkal uzsvērt, ka tiesības uz procentiem nemaksāšanas gadījumā ir nozīmīgs līdzeklis, lai aizsargātu cietušo, kamēr zaudējumi tiek faktiski piedzīti. Likuma mērķis nav un nekad nav bijis aizsargāt negodprātīgu nemaksātāju uz cietušā rēķina. Nav, protams, viss tikai melns un balts, bet no vairākām atsevišķām pieredzēm šī sāk iezīmēties kā tendence un tādēļ – konceptuāla problēma. Līdz ar to būtu jāmaina pieeja un jānovērš prakse, kad tiesības saņemt procentus kļūst par izņēmumu.

Es uzskatu, ka, ja likumdevējs un tiesas izbalansēs zaudējumu atlīdzināšanas prasībās (un citās) pušu tiesiskās iespējas un riskus, nodrošinot līdzvērtīgu aizsardzību – no vienas puses, cīnīties ar nepamatotām prasībām, no otras puses, cīnīties ar “taktiskajiem nemaksātājiem”, tad ilgtermiņā ieguvēji būs visi. Problēma jautājumā par tiesībām saņemt procentus ir, ka šīs tiesības bieži netiek aizsargātas, jo atbildīgā persona aizbildinās, ka nav bijis skaidrs, cik un kad tad īsti bija jāmaksā, jo esot tak bijis strīds. Bet kādēļ kreditoram būtu jācieš tādēļ? Ja prasība ir apmierināta, tātad parādnieks nav tomēr pamatoti šaubījies un nokavējums saistības izpildē nav attaisnojams. Likumdevējam ir jānāk talkā, lai šo situāciju vērstu par labu un lai mainītu pieeju tiesu praksē, kas, pamatojoties uz šaubīšanos, ļauj veiksmīgi izvairīties no saistību pildīšanas vairāku gadu garumā, nemaksājot procentus par šo periodu. Izņēmumi no pamatprincipa, ka par kavētu maksājumu ir jāmaksā procenti, varētu būt reti konstatējami un šauri tulkojami.

25
2
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jk
11. Marts 2019 / 10:12
0
ATBILDĒT
Daži piemēri - LR AT Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 5.septembra spriedums lietā Nr. SKC-366/2012 (C27098108), LR AT Civillietu departamenta 2014.gada 21.marta spriedums lietā Nr. SKC-135/2014 (C32103508), 2015.gada 8.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-101/2015 (C27190211), 2017.gada 29.maija spriedums lietā Nr. SKC-225/2017 (C29766011), 2017.gada 29.septembra spriedums lietā Nr. SKC-209/2017 (C33486911), 2018.gada 30.augusta spriedums lietā Nr. SKC-112/2018 (C27190211) utt.
...
7. Marts 2019 / 09:21
0
ATBILDĒT
varat, lūdzu, norādīt konkrētus tiesas nolēmumus, kuros tiesa ir atteikusies piespriest likumiskos %?
jaunākās esejas
Aigars Strupišs
Eseja
Tiesību palīgavoti Senāta lietā SPC-5/2019

Civillietu departamenta priekšsēdētāja Aigara Strupiša atbilde uz laikrakstā “Latvijas Avīze” pausto viedokli.

2 komentāri
Indra Kaniņa-Šlitke
Eseja
Laba likumdošanas prakse un tās neievērošanas tiesiskās sekas
Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta spriedums lietā Nr. 2018-11-01 nu jau atkārtoti (pēc 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 izteiktajiem secinājumiem) likumdevējam dod skaidru vēstījumu,[1] ka likumdošanas ...
1 komentāri
Jānis Kubilis
Eseja
Likumiskie procenti ir ierocis cīņā ar saistību nepildītājiem
Domājams, ka teju katrs komersants ir vienā vai citā veidā saskāries ar situāciju, kurā tikusi bojāta automašīna, iznomātās telpas vai citā veidā nodarīti zaudējumi. Var tikai apsveikt tos, kuri nav. Varbūt arī risks ir bijis ...
2 komentāri
Katrīne Pļaviņa
Eseja
50 miljoni – Google pirmais Datu regulas sods Francijā. Kas jāzina Baltijas uzņēmumiem?
Sarkanā pilnmēness dienā Francijas personas datu aizsardzības iestāde (CNIL) sodīja Google Francijas sabiedrību ar 50 miljonu eiro sodu un pilna sodošā lēmuma teksta publicēšanu divus gadus. Šis ir pirmais lielais sods ...
Indra Kaniņa-Šlitke
Eseja
Sacīkstes princips civilprocesā pretstatā patērētāja kā vājākas puses aizsardzībai: tiesas iniciatīva prasības noilguma vērtēšanā un šādas ierunas celšanas termiņi
Augstākās tiesas mājaslapas sadaļā “Judikatūra un judikatūras jaunumi” 19.12.2018. publicēts Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2018. gada 6. decembra spriedums lietā Nr. C15233015, SKC-292/2018, (ECLI: ...
5 komentāri
AUTORU KATALOGS