MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Biznesa augstskolas “Turība” Tiesību zinātnes nozares promocijas padomes atklātajā sēdē 2025. gada 29. aprīlī tika aizstāvēts šī raksta autora promocijas darbs “Mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma problemātika interešu konflikta risināšanā publiskajā sektorā” (darba zinātniskais vadītājs – prof. Dr. iur. Raimunds Kalesnīks (Raimundas Kalesnykas)). Atsaucoties “Jurista Vārda” aicinājumam, šajā rakstā promocijas darba autors sniedz ieskatu sava pētījuma tēmas aktualitātē, galvenajos secinājumos un atziņās. ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir izbeidzis tiesvedību lietā par pienākuma uzlikšanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram izsniegt informāciju par konkrēta kriminālprocesa virzītājiem un atzinis, ka jautājums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.  ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā, kurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tika lūgts iekļaut Fizisko personu reģistrā ziņas par Zviedrijā noslēgtu viena dzimuma pāra laulību, un uzdevis Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālo jautājumu par Eiropas Savienības tiesībās Eiropas Savienības pilsoņiem garantētās pārvietošanās brīvības interpretāciju.  ...

Vides aizsardzība sākas tur, kur beidzas deklarācijas un sākas tiesības vērsties tiesā. Arī diskusija par dabas juridisko personību vairs nav tikai teorētisks eksperiments. Tā iezīmē virzienu, kurā vides aizsardzība kļūst institucionāli nodrošināta. Orhūsas konvencija Eiropas un Latvijas tiesību sistēmā nostiprina informācijas pieejamību, sabiedrības līdzdalību, un pieeju tiesai, kas vairs nav formāli principi, bet praktiski instrumenti vides interešu aizsardzībai. Eiropas Savienības Tiesas judikatūra un Latvijas tiesību attīstība rāda, ka vides lietās izšķirošs bieži ir ne vien jautājums par kaitējumu dabai, bet arī par to, vai vispār ir nodrošināta efektīva tiesiskā aizsardzība. Tāpēc Orhūsas konvencija ir būtisks atskaites punkts diskusijā gan par pieeju tiesai vides lietās, gan par plašāku dabas tiesību attīstību Latvijā. ...

Piektdien, 20. martā, Tieslietu padome uzklausīja Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētājas Dzintras Baltas, kā arī Tiesu priekšsēdētāju atlases komisijas priekšsēdētāja Guntara Ploriņa ziņojumus par attiecīgo amatu konkursu rezultātiem.  ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 16. līdz 20. martam. ...

Žurnāla “Jurista Vārds” rakstu sērija, kurā juristi dalās savā lasīšanas un rakstīšanas pieredzē, mani ļoti uzrunāja. Kādā lekcijā dzirdēju interesantu viedokli: viduslaikos cilvēku bija maz, viņu vidū lasītpratēju pāris procentu, lasītpratējs bija ļoti cienīts cilvēks, parasti piederēja pie sabiedrības elites. Lektore uzskatīja, ka mūsdienās nekas diži nav mainījies procentu un elites ziņā: cilvēku miljardiem, lasītprasmes augušas, bet to, kas lasa, tāpat vien pieci procenti būšot. Lektores nākotnes redzējums: vienalga, cik būs lasītpratēju, lasīs vien tie paši pieci procenti, bet lasīšana būs elitāra prasme un nodarbe kā viduslaikos. Šo rindu autore, lai arī lasa “visu pēc kārtas”, ir detektīvžanra popularizētāja, tāpēc izmantos iespēju parunāt par šo žanru. ...

Senāta Civillietu departaments ir izskatījis lietu, kurā iesniegts ģenerālprokurora protests par spēkā stājušos Rīgas pilsētas tiesas spriedumu, ar kuru pasludināta juridiskas personas maksātnespēja. Protests ir apmierināts un lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā.  ...

Vai taisnība tiem, kas apgalvo, ka starptautiskās tiesības šobrīd strauji zaudē jebkādu nozīmi? Kā šobrīd tiek risinātas bērnu noziedzības problēmas Latvijā? Vai migrācija ir nacionālo vai starptautisko tiesību jautājums?  ...

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2026. gada 26. februāra līdz 18. martam pieņemtajiem lēmumiem. ...

2025. gada 13. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-06-01,1 kurā tā atzina Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā politiskajām partijām noteikto pienākumu apmaksātajā priekšvēlēšanu aģitācijā lietot valsts valodu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz vārda brīvību. Spriedumam ir pievienotas tiesneša Jāņa Neimaņa nepiekrītošās atsevišķās domas.2 Viens no tajās ietvertās kritikas apsvērumiem ir saistīts ar tiesas vairākuma pieņēmumu par krievu valodas lietojumu kā Latvijas sabiedrības drošības apdraudējumu, kas spriedumā izmantots konkrētā pamattiesību ierobežojuma attaisnošanai. Šā pieņēmuma kontekstuālai analīzei arī veltīts mans raksts.3 ...