MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Satversmes tiesa 30. septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-23-01, ar kuru par neatbilstošām Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem atzina Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma atsevišķas normas. Tiesa secināja, ka regulējums nenodrošina, lai no parādsaistībām tiktu atbrīvotas vienīgi tādas personas, kam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums.  ...

Likumdošanas tiesību īstenošana un likumu pieņemšana ne vienmēr ir viens un tas pats. Piemēram, mūsdienās Latvijas likumdevējs ļoti bieži mēdz pieņemt likumus, kuri nesatur tiesību normas. Latvijā līdz šim netika pievērsta pietiekama uzmanība šādiem likumiem, tāpēc pirmo reizi Latvijas tiesību zinātnē tie ir sistematizēti šajā rakstā, kuras mērķis ir iepazīstināt lasītāju ar to daudzveidību. Vieglākai uztverei šādi likumi tiks apzīmēti ar jēdzienu “individuāls likums”. Savukārt nākamais raksts būs par individuālo likumu problemātiku. ...

2026. gada 30. septembrī Maksātnespējas kontroles dienests (turpmāk - Dienests) izbeidz darbību. No 1. oktobra tā funkcijas atbilstoši kompetencei pārņem Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija un biedrība “Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija” (turpmāk - Administratoru asociācija).  ...

Satversmes tiesa 28. septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-33-01, ar kuru par neatbilstošu Satversmes 106. pantam atzina regulējumu, kas par vardarbību vai tās piedraudējumu sodītai personai uz mūžu liedz strādāt par psihologu. Nosakot aizliegumu uz mūžu, likumdevējs nebija ņēmis vērā ne noziedzīgo nodarījumu atšķirīgo raksturu, ne personas vecumu nodarījuma izdarīšanas brīdī, ne kopš nodarījuma pagājušo laiku, ne arī to, ka personas uzvedība un vērtību sistēma laika gaitā var mainīties.  ...

Šajā apskatā apkopotas nacionālās un starptautiskās likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 21. septembra līdz 25. septembrim. ...

29. jūnijā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) atklātā tiesību zinātnes promocijas padomes sēdē promocijas procesā šo rindu autors aizstāvēja savu zinātnisko monogrāfiju “Laimes filozofijas tiesību dimensija” un ieguva zinātnes doktora grādu (Ph.D.). Universitātes zinātnes saimei šī diena ir trīskārši zīmīga: pirmo reizi promocijas procesā aizstāvēta zinātniskā monogrāfija, pirmo reizi RSU tiesību programmā doktora grāds iegūts tieši tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē un darbs pēc aizstāvēšanas turpina izdošanas ceļu Routledge (Taylor & Francis) ar nosaukumu The Genesis of Ancient Justice, ienesot Latvijas tiesību zinātnes vārdu starptautiskajā akadēmiskajā apritē. ...

Senāta Krimināllietu departaments ir atcēlis Vidzemes apgabaltiesas attaisnojošo spriedumu lietā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonas bezdarbību un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Vidzemes apgabaltiesā.  ...

Senāta Krimināllietu departaments ir atcēlis Latgales apgabaltiesas lēmumu krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Latgales apgabaltiesā.  ...

Vai pašreizējā vēlēšanu sistēma Latvijā ir labākā iespējamā? Vai vēlēšanu sistēma ir vainīga pie tā, ka sabiedrība Latvijā jūtas atstumta no parlamenta un neuzticas politiķiem? Vai pastāv vēlēšanu “inženierijas” paņēmieni, ar kuru palīdzību varētu uzlabot pašreizējo vēlēšanu procesu, paliekot Satversmē noteiktās proporcionālās sistēmas ietvaros? Vai arī varbūt jādiskutē par mažoritāras vai jauktas vēlēšanu sistēmas ieviešanu? Kādēļ nepieciešama ...

Senāta Krimināllietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu citas personas slepkavības izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu.  ...

25. septembrī pulksten 12 tiešraidē būs iespējams vērot Latvijas Republikas prokuratūras organizēto nozares profesionāļu diskusiju “Naida runa pret tiesu varas institūcijām: vārda brīvības robežas, institūciju neatkarība un sabiedrības uzticēšanās”.  ...

Lai arī Iesniegumu likumā paredzētās tiesības ir konstitucionāli svarīgas1 (īsteno Satversmes 104. pantā noteiktās tiesības iesniegt iesniegumu un saņemt atbildi pēc būtības), to izmantošanai ir iespējams un pat nepieciešams paredzēt ierobežojumus. Ņemot vērā, ka publiski ir izskanējuši apgalvojumi, ka likums neparedzot iespēju uz iesniegumu neatbildēt un ka iestādes pārpludinot regulāru vēstuļu draugu iesniegumi, šī īsā raksta nolūks ir atgādināt par to, kādos gadījumos Iesniegumu likums ļauj neatbildēt uz iesniegumu pēc būtības, jo īpaši 2026. gada 5. februārī pieņemto grozījumu būtību. ...