MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Latvijas Universitātes Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē 2025. gada 24. novembrī tika aizstāvēts šī raksta autores promocijas darbs “Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību: kvalifikācijas un piemērošanas problēmaspekti” (darba zinātniskā vadītāja – prof. Dr. iur. Valentija Liholaja). Atsaucoties “Jurista Vārda” aicinājumam, šajā rakstā promocijas darba autore sniedz ieskatu sava pētījuma tēmas aktualitātē, galvenajos secinājumos un atziņās. ...

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2026. gada 5. maija līdz 19. maijam pieņemtajiem lēmumiem. ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmuma atcelšanu un uzdevis Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālos jautājumus, kas ir saistīti ar negodīgas komercprakses jēdziena interpretāciju Eiropas Savienības tiesībās.  ...

Šajā apskatā apkopotas nacionālās un starptautiskās likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 11. līdz 15. maijam. ...

Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis apsūdzētā kasācijas sūdzību lietā, kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu viltota dokumenta izmantošanā un sodīts ar sabiedrisko darbu uz 100 stundām, un atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāts konstatēja, ka kasācijas sūdzībā apsūdzētais pēc būtības atkārtojis apelācijas sūdzībā paustos argumentus, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi, un ka tā ir vērsta uz apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ.  ...

Senāta Krimināllietu departaments lietā par zādzības mēģinājumu un tīšu svešas mantas bojāšanu vispārbīstamā veidā ir izskatījis kasācijas sūdzības, kuras iesniedzis viens no apsūdzētajiem un pārējo apsūdzēto aizstāvji, un atzinis, ka kasācijas tiesvedības ierosināšanai nav pamata. Līdz ar to stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums.  ...

Tieslietu padome 13. maijā pieņēma lēmumu iecelt tiesnesi Juri Siliņu Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem, sākot ar 2026. gada 24. maiju. Tādējādi Juris Siliņš tiesu vadīs jau otro pilnvaru termiņu.  ...

12. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-11-03. Tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības lokālplānojumu, ciktāl tas atļauj Turaidas ielā 10/12, Jūrmalā apbūves augstumu līdz 20 metriem un pieciem stāviem. Lokālplānojums tika izstrādāts zemesgabalam, kas atrodas valsts nozīmes kultūras piemineklī “Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni”.  ...

Turpinot pagājušajā gadā aizsākto ideju iepazīstināt Latvijas juristus ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) gada pārskatu, ar gandarījumu nododam lasītājiem otro Eiropas Savienības tiesību asociācijas (ESTA) biedru gatavoto apkopojumu par interesantām un svarīgām EST lietām, kurās spriedumi tikuši pasludināti 2025. gadā. ...

Šā gada pavasarī, noslēdzot trešo pilnvaru termiņu tiesībsarga amatā, savu pēdējo ziņojumu Saeimai un Valsts prezidentam būtu sniedzis Juris Jansons. Taču viņš amatu atstāja ātrāk, un kopš 2025. gada 18. septembra šie pienākumi ir uzticēti Karinai Palkovai. Tādēļ šopavasar ziņojums par Tiesībsarga biroja darbu aizvadītajā gadā nu jau ir viņas pārziņā. “Nākamgad to veidošu pilnīgi citādu, taču šoreiz vēl daļēji paliku pie Jansona kunga ziņojuma formas, jo tas lielā mērā vēl atspoguļo arī viņa vadītā biroja darbu,” sarunā ar “Jurista Vārdu” saka tiesībsardze K. Palkova. Viņas paustais arī skaidri atklāj, ka ziņojuma saturs un forma ir mazākais, ko skars pārmaiņas, un daļa no tām jau ir ieviesta praksē. Intervijā “Jurista Vārdam” K. Palkova atklāj, kas jau ir mainījies un kas vēl sagaidāms, un ir pārliecināta, ka darāmā viņai pietiks visam pilnvaru termiņam. Neraugoties uz to, ka nākamgad tiesībsarga institūts Latvijā atzīmēs savu 20 gadu jubileju, cilvēktiesību aizsardzības veicināšana un labas pārvaldības principa ievērošanas pārraudzība joprojām ir pilnas slodzes un augstas intensitātes darbs tiesībsargam un visai viņa komandai. Tiesa, pēc K. Palkovas teiktā, lielā mērā tas gan ir tieši citu valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību neizdarības dēļ, attālinoties no cilvēkiem un neiedziļinoties viņu vajadzībās. Tāpēc tiesībsardze pati ir apņēmības pilna būt atvērta un pieejama ikvienam. ...

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) VIII jeb pamattiesību nodaļa stājās spēkā 1998. gadā, un sākotnējā pamattiesību lieta, ko izskatīja Satversmes tiesa, bija tā dēvētā “pirmā vēlēšanu tiesību ierobežojumu lieta”.1 Protams, ne Satversmes VIII nodaļa, ne arī Satversmes tiesas pamattiesību spriedumos izmantotā metodoloģija neradās va­kuumā. Būtiska norāde par Latvijas nostāju cilvēktiesību jautājumos ir atrodama ...

Valsts neatkarības atjaunošanas gadadienā 4. maijā Rīgas pilī notika Latvijas valsts augstāko apbalvojumu ceremonija: par izciliem personiskiem sasniegumiem un kalpošanu sabiedrībai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu 38 personībām, kas pārstāvēja dažādas jomas. Viņu vidū bija Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektores vietniece Vija Piziča, kura ...