MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis apsūdzētā kasācijas sūdzību lietā, kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu viltota dokumenta izmantošanā un sodīts ar sabiedrisko darbu uz 100 stundām, un atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāts konstatēja, ka kasācijas sūdzībā apsūdzētais pēc būtības atkārtojis apelācijas sūdzībā paustos argumentus, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi, un ka tā ir vērsta uz apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ.  ...

Senāta Krimināllietu departaments lietā par zādzības mēģinājumu un tīšu svešas mantas bojāšanu vispārbīstamā veidā ir izskatījis kasācijas sūdzības, kuras iesniedzis viens no apsūdzētajiem un pārējo apsūdzēto aizstāvji, un atzinis, ka kasācijas tiesvedības ierosināšanai nav pamata. Līdz ar to stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums.  ...

Tieslietu padome 13. maijā pieņēma lēmumu iecelt tiesnesi Juri Siliņu Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem, sākot ar 2026. gada 24. maiju. Tādējādi Juris Siliņš tiesu vadīs jau otro pilnvaru termiņu.  ...

12. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-11-03. Tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības lokālplānojumu, ciktāl tas atļauj Turaidas ielā 10/12, Jūrmalā apbūves augstumu līdz 20 metriem un pieciem stāviem. Lokālplānojums tika izstrādāts zemesgabalam, kas atrodas valsts nozīmes kultūras piemineklī “Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni”.  ...

Turpinot pagājušajā gadā aizsākto ideju iepazīstināt Latvijas juristus ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) gada pārskatu, ar gandarījumu nododam lasītājiem otro Eiropas Savienības tiesību asociācijas (ESTA) biedru gatavoto apkopojumu par interesantām un svarīgām EST lietām, kurās spriedumi tikuši pasludināti 2025. gadā. ...

Šā gada pavasarī, noslēdzot trešo pilnvaru termiņu tiesībsarga amatā, savu pēdējo ziņojumu Saeimai un Valsts prezidentam būtu sniedzis Juris Jansons. Taču viņš amatu atstāja ātrāk, un kopš 2025. gada 18. septembra šie pienākumi ir uzticēti Karinai Palkovai. Tādēļ šopavasar ziņojums par Tiesībsarga biroja darbu aizvadītajā gadā nu jau ir viņas pārziņā. “Nākamgad to veidošu pilnīgi citādu, taču šoreiz vēl daļēji paliku pie Jansona kunga ziņojuma formas, jo tas lielā mērā vēl atspoguļo arī viņa vadītā biroja darbu,” sarunā ar “Jurista Vārdu” saka tiesībsardze K. Palkova. Viņas paustais arī skaidri atklāj, ka ziņojuma saturs un forma ir mazākais, ko skars pārmaiņas, un daļa no tām jau ir ieviesta praksē. Intervijā “Jurista Vārdam” K. Palkova atklāj, kas jau ir mainījies un kas vēl sagaidāms, un ir pārliecināta, ka darāmā viņai pietiks visam pilnvaru termiņam. Neraugoties uz to, ka nākamgad tiesībsarga institūts Latvijā atzīmēs savu 20 gadu jubileju, cilvēktiesību aizsardzības veicināšana un labas pārvaldības principa ievērošanas pārraudzība joprojām ir pilnas slodzes un augstas intensitātes darbs tiesībsargam un visai viņa komandai. Tiesa, pēc K. Palkovas teiktā, lielā mērā tas gan ir tieši citu valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību neizdarības dēļ, attālinoties no cilvēkiem un neiedziļinoties viņu vajadzībās. Tāpēc tiesībsardze pati ir apņēmības pilna būt atvērta un pieejama ikvienam. ...

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) VIII jeb pamattiesību nodaļa stājās spēkā 1998. gadā, un sākotnējā pamattiesību lieta, ko izskatīja Satversmes tiesa, bija tā dēvētā “pirmā vēlēšanu tiesību ierobežojumu lieta”.1 Protams, ne Satversmes VIII nodaļa, ne arī Satversmes tiesas pamattiesību spriedumos izmantotā metodoloģija neradās va­kuumā. Būtiska norāde par Latvijas nostāju cilvēktiesību jautājumos ir atrodama ...

Valsts neatkarības atjaunošanas gadadienā 4. maijā Rīgas pilī notika Latvijas valsts augstāko apbalvojumu ceremonija: par izciliem personiskiem sasniegumiem un kalpošanu sabiedrībai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu 38 personībām, kas pārstāvēja dažādas jomas. Viņu vidū bija Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektores vietniece Vija Piziča, kura ...

1. Ievads Patērētāju aizsardzībai ir būtiska nozīme Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) tiesību sistēmā. Jau agrīnā posmā tika atzīts, cik svarīgi ir izveidot iekšējo tirgu, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni.1 Šīs prasības pamatā ir atziņa, ka starp tirgotājiem un patērētājiem pastāv ievērojama nelīdzsvarotība, ko raksturo informācijas, spēju aizstāvēt savas intereses un zināšanu asimetrija. ...

Riskos balstīta pieeja interešu konflikta identificēšanai un pārvaldībai – šāda ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) jaunizstrādātā likumprojekta “Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums” būtība. 2024. gadā KNAB izveidoja starpinstitūciju darba grupu, lai apzinātu nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu un sagatavotu grozījumus pašreiz spēkā esošajā likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. ...

Šā raksta mērķis ir izvērtēt deklarētās dzīvesvietas adreses nozīmi civilprocesā digitālajā laikmetā un piedāvāt iespējamos risinājumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. ...

Šī raksta mērķis ir analizēt Dzīvojamo telpu īres likuma1 (turpmāk – DzTĪL) 27. pantā ietvertās normas izpratnes un piemērošanas juridiskos aspektus, tai skaitā aplūkot Senāta spriedumu lietā SKC-151/2025, kas aktualizē dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās brīdi un vienpusējā paziņojuma (brīdinājuma) iedarbību strīdus situācijā, nosakot, ka izīrētājam, ja viņš prasības tiesvedības kārtībā vēlas panākt īrnieka izlikšanu īres maksas nesamaksāšanas dēļ, ir jāceļ prasība tiesā gan par īres līguma izbeigšanu, gan par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas. ...

Rakstā tiek apskatīti aktuāli un diskusijas raisoši noziedzīgu nodarījumu sastāvi mantisko nodarījumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā un starptautisko sankciju piemērošanā, kā arī likumdošanas iniciatīvas jaunu noziedzīgu nodarījumu sastāvu iekļaušanai Krimināllikumā, kas paredz atbildību ārstniecības personām, kā arī par darbībām, kas aizskar dienesta personu godu un cieņu. Raksta mērķis ir, atskatoties uz krimināltiesiskā regulējuma tapšanu un piemērošanu, izvērtēt šodienas aktualitātes un nepieciešamību veikt grozījumus krimināltiesiskajā un administratīvi tiesiskajā regulējumā, ievērojot atturības principu. ...

Ievads Nepilngadīgo personu pratināšana kriminālprocesā ir viens no svarīgākajiem un sarežģītākajiem izmeklēšanas posmiem, jo tajā jāiegūst bieži vien būtiska informācija pierādījumu kopuma veidošanai, vienlaikus nodrošinot nepilngadīgā tiesību aizsardzību un viņa vecumam un attīstībai atbilstošu pieeju. Taču arī pēc nozīmīgajiem 2024. gada 22. oktobra grozījumiem Kriminālprocesa likumā1 (turpmāk – KPL), ar ko tika ievērojami ...