MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Šā gada 21. februārī Finanšu darījumu darba grupa (FATF) ir atjaunojusi pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstu, nosakot valstis ar stratēģiskiem trūkumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmā. FATF, aktīvi sadarbojoties ar valstīm, palīdz tām novērst šīs nepilnības, lai mazinātu riskus starptautiskajai finanšu sistēmai.  ...

Apkopoti valsts kompensācijas cietušajiem piešķiršanas un piedziņas izpildes darbības rezultatīvie radītāji. Administrācijā 2024. gada gadā saņemti 763 valsts kompensācijas pieprasījumi, kas ir par 7% vairāk kā 2023. gadā.  ...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina publiskajā un privātajā sektorā nodarbinātos 6. martā no plkst. 10.00 līdz 15.00 piedalīties bezmaksas tiešsaistes mācībās par to, kā soli pa solim izvērtēt korupcijas riskus un izvēlēties efektīvas aktivitātes pretkorupcijas pasākumu plānam, kas var palīdzēt mazināt vai novērst korupcijas risku iestāšanos.  ...

Pirmdien, 24. februārī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2023-40-01. Satversmes tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtā daļa, kas līdz 2024. gada 22. oktobrim nenodrošināja personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesības objektīvu iemeslu iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, neatbilst Satversmei. Satversmes tiesa uzsvēra, ka, ierobežojot lietas dalībnieku tiesības iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, ir jālīdzsvaro pušu līdzvērtīgu iespēju principa nodrošināšana un efektīva, savlaicīga procesa par noziedzīgi iegūtu mantu norise.  ...

Latvijas Republikas tiesībsargs Latvijas Republikas tiesībsargs izsludina pieteikšanos uz brīvo amata vakanci Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas Prevencijas daļas vecākais/-ā jurists/-e / eksperts/-e prevencijas jomā Piedāvājam: interesantu, dinamisku un atbildīgu darbu Latvijas nacionālajā cilvēktiesību aizsardzības institūcijā, pildot nacionālā preventīvā mehānisma ...

Latvijas juridiskās izglītības telpā pēdējā gada laikā ir notikušas vairākas būtiskas izmaiņas. Viena no tām ir Ph.D. Lauras Ratnieces ievēlēšana Rīgas Juridiskās augstskolas (turpmāk – RJA) rektora amatā. Ar bagātīgu starptautisko pieredzi un plašu akadēmisko redzējumu viņa ir ne tikai augstskolas rektore, bet arī ievērojama tiesībzinātniece, kuras karjera aptver darbu Nīderlandē, Dānijā un Latvijā. Viņas profesionālās attīstības ceļš atspoguļo atvērtu skatījumu uz juridisko izglītību un tās lomu mūsdienu sabiedrībā. Šajā intervijā runāsim par Latvijas juridiskās izglītības sistēmas stiprajām un vājajām pusēm, RJA īpašo pieeju, sagatavojot studentus ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajam darba tirgum. Apskatīsim augstskolas izaugsmi, ārvalstu studentu un profesoru piesaisti, kā arī nākotnes plānus juridiskās izglītības piedāvājuma paplašināšanā. Intervija atklās arī personiskākus aspektus – kā rektore saredz savu lomu akadēmiskajā vidē, kādus izaicinājumus un mērķus viņa izvirza nākotnei. ...

Par darbības apturēšanu Ar Padomes 2025. gada 23. janvāra lēmumu Nr. 31 darbības apturēšana Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā pagarināta zvērinātas advokātes Ilmes Dukas palīdzei Elīnai Paeglei līdz 2025. gada 1. jūnijam. Ar Padomes 2025. gada 28. janvāra lēmumu Nr. 33 darbība Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā apturēta zvērinātai advokātei Maijai Ķesterei-Lagzdiņai, sākot no 2025. gada 1. februāra. Par atstādināšanu ...

2024. gada 11. aprīlī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja spriedumu lietā C-316/22 Gabel Industria Tessile un Canavesi, kas skar jautājumu, kas veido Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pamatus, taču vienlaikus pastāvīgi attīstās, proti, direktīvu horizontālu tiešu iedarbību. Direktīvām principā tiešas iedarbības nav – tās ir saistošas tikai dalībvalstīm, nosakot sasniedzamo rezultātu. Taču šajā spriedumā EST pirmo reizi atzina, ka direktīvas horizontāla tieša iedarbība var būt pieļaujama gadījumos, kad to paredz attiecīgās dalībvalsts tiesību akti. Šis spriedums radījis plašas diskusijas un ir licis pārskatīt vienu no ES tiesību sistēmas galvenajiem teorētiskajiem pieņēmumiem. ...

Latvijas Republikas Satversmes 92. pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Kā atzinusi Satversmes tiesa, jēdziens “taisnīga tiesa” ietver divus aspektus – institucionālo un procesuālo. Institucionālais aspekts nozīmē taisnīgu tiesu kā neatkarīgu tiesu varas institūciju, kas izskata lietu, bet procesuālais aspekts – taisnīgu tiesu kā pienācīgu, tiesiskai valstij atbilstošu procesu, kurā lieta tiek izskatīta. Tiesības uz taisnīgu tiesu ietver arī tiesības uz pieeju tiesai – tiesas taisnīgumam nebūtu nozīmes, ja netiktu nodrošināta tiesas pieejamība.1 ...

2023. gadā kopējā piešķirto iepirkuma līgumu finansiālā vērtība, piemērojot Publisko iepirkuma likumu, bija 5,4 miljardi eiro (bez PVN), kas ir 14 % no IKP. Nevar būt nekādu šaubu, ka tik nozīmīgs publisko līdzekļu izlietojums jāorganizē vispārdomātākajā un efektīvākajā, kā arī pastāvīgi uzraudzītā un pilnveidotā procesā. Publisko iepirkumu efektivitātei un atbilstībai normatīvajiem aktiem ir jābūt pastāvīgā politikas veidotāju, iepirkumu veicēju un uzraudzības institūciju uzmanības centrā. Šis raksts sniegs ieskatu par Valsts kontroles ziņojumos1 iekļauto analīzi attiecībā uz publisko iepirkumu pārvaldības jautājumiem, kuros ir iespējama un nepieciešama tūlītēja rīcība vai padziļināts izvērtējums, tai skaitā arī jomās, kuras līdz šim ir daļēji atstātas novārtā un kurās būtu pārskatāma līdz šim izmantotā pieeja. ...

Pēdējo trīs gadu laikā dažādu krāpniecisku paņēmienu dēļ Latvijas iedzīvotāji kopumā ir zaudējuši vairāk nekā 40 miljonus eiro, bet vairāk nekā 25 miljonu eiro zaudējumu ir izdevies novērst. Šie skaitļi raksturo tikai tā saukto telefonkrāpšanu un investīciju krāpšanu apzinātās sekas un atspoguļo, ka jau gadiem ilgusī problēma aizvien ir ļoti aktuāla. Tāpēc šis jautājums nonācis arī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas darba kārtībā, cenšoties apzināt paša likumdevēja, tiesību piemērotāju un citu iesaistīto vēl neizmantotās un no jauna ieviešamās iespējas gan cīņai ar krāpniekiem, gan sabiedrības izglītošanā. ...

7. februārī notika Satversmes tiesas svinīgā sēde, ar kuru tika simboliski noslēgts aizgājušais un atklāts jaunais tiesas darba gads. Satversmes tiesas kā konstitūcijas sarga nozīmi apliecināja fakts, ka pasākumu atklāja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bet to apmeklēja ne vien bijušie Satversmes tiesas tiesneši, bet arī valdības ministri, Saeimas pārstāvji, augstākā ierēdniecība, kā arī bijušie prezidenti. Svinīgās sēdes centrālais ziņojums bija Satversmes tiesas priekšsēdētājas Irēnas Kucinas atskats uz iepriekšējā gadā izskatītajām svarīgākajām lietām, kuras ir būtiskas pamattiesību aizsardzībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā Latvijā, kā arī veicinājušas konstitucionālo tiesību attīstību Latvijā. Sēdes ietvaros ar priekšlasījumu par vēstures mācībām, kas jāņem vērā pašreizējo pasaules satricinājumu laikā, uzstājās Satversmes tiesas goda viesis Gudni T. Jouhannesons (Guðni Th. Jóhannesson), Islandes Universitātes profesors un iepriekšējais šīs valsts prezidents (2016–2024). Satversmes tiesas svinīgās sēdes ieraksts pieejams tiesas YouTube kontā,1 savukārt “Jurista Vārds” piedāvā lasītājiem iepazīties ar E. Rinkēviča un I. Kucinas uzrunām šajā pasākumā. ...

14. februārī Tiesnešu amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja, senatore Dzintra Balta iepazīstināja TP ar 2024.–2025. gada tiesnešu amata kandidātu atlases rezultātiem. Kopumā uz vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētu) tiesas tiesneša amatu pieteicās 40 pretendenti, no kuriem 5 tika iekļauti kandidātu sarakstā. Savukārt uz apgabaltiesas civillietu tiesneša amatu pieteicās 9 pretendenti, bet uz apgabaltiesas krimināllietu ...

Pamatojoties uz Augstākās tiesas (AT) plēnumā paustajiem viedokļiem, AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs Tieslietu padomes (TP) sēdē 14. februārī aktualizēja jautājumu par tiesnešu papildu pienākumiem un aicināja TP izvērtēt, vai tiesnešu līdzdarbošanās likumdevēja un izpildvaras funkciju nodrošināšanā un lēmumu pieņemšanā atbilst varas dalīšanas principam un tiesu varas pamatfunkcijas veikšanai. TP vienojās, ka Tieslietu ...