MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

I. Jēdziena “vispārpieņemtā starptautiskā banku prakse” noskaidrošanas metodoloģija II. Korespondentattiecību būtības raksturojums un īpatnības banku tiesībās III. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne un būtība starptautiskajos tiesību avotos III. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne un būtība starptautiskajos tiesību avotos. Turpinājums IV. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne ...

Pirmdien, 14. aprīlī Satversmes tiesa un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) parakstīja sadarbības līgumu, lai stiprinātu tiesību zinātnes attīstību un veicinātu pētniecības kvalitāti Latvijā. Līgums paredz ciešāku dialogu starp konstitucionālo tiesu un akadēmisko vidi, veidojot platformu, kurā zinātne un tiesu prakse mijiedarbojas, lai risinātu sabiedrībai būtiskus tiesību jautājumus. Līgumu Satversmes tiesas vārdā parakstīja tās priekšsēdētāja Irēna Kucina, bet RSU pārstāvēja rektors profesors Aigars Pētersons.  ...

Ievads Mūsdienās diskusijas par mākslīgo intelektu (turpmāk – MI) kļūst arvien nozīmīgākas, jo īpaši finanšu pakalpojumu nozarē (piemēram, bankās, apdrošināšanas kompānijās), kur tam ir milzīgs potenciāls pārveidot klientu iesaisti, optimizēt darbību, uzlabot prognozēšanas analīzi un riska pārvaldību.1 Daudzi jaunuzņēmumi šobrīd piedāvā uz tehnoloģijām balstītas finanšu lietojumprogrammas jeb lietotnes un platformas.2 ...

2021. gadā Security.org, ASV uzņēmums, kas specializējas informācijas sniegšanā par tiešsaistes drošību, veica pētījumu, kurā atklāja, ka 75–80 % vecāku sociālajos tīklos dalās ar saturu, kas satur informāciju par viņu bērniem.1 Daudzi vecāki neapzinās, ka šādu saturu var izmantot ļaunprātīgi, īpaši mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) attīstības dēļ.2 MI tehnoloģiju lietotājiem tagad ir iespēja veikt dažādas darbības, tostarp radīt dziļviltojumus (deepfake). Saturs, ar kuru ir dalījušies vecāki sociālajos tīklos, var tikt izmantots, lai ģenerētu dziļviltojumu bērnu pornogrāfiju (turpmāk – DBP). Tikai nesen sabiedrība pievērsās DBP problēmjautājumam, raisot diskusijas par atbildību. Vai vainīgi ir vecāki, kuri neapzinās publicēšanas riskus? Bērni, kas nezina par briesmām? Vai valdība, kas nepietiekami regulē MI un dziļviltojumus? Lai gan ir viegli kādu vainot, ir jāņem vērā, ka tiesiskā regulējuma trūkums nenovērš DBP izplatību un neaizsargā bērnus Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Tādēļ šajā rakstā autore analizēs, kādi juridiskie instrumenti ES var palīdzēt cīņā pret DBP un kādus izaicinājumus rada tiesiskā regulējuma nepilnības. ...

Roberts Mahari ir doktora grāda kandidāts Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (Massachusetts Institute of Technology) un Hārvarda Universitātes Juridiskajā fakultātē, kurš pēta vairākus ar mākslīgo intelektu saistītus jautājumus, tostarp par tā praktisku pielietojumu, lai uzlabotu piekļuvi juridiskiem pakalpojumiem un taisnīgai tiesai, gan arī par riskiem un regulēšanu. Intervijā R. Mahari iepazīstina ar secinājumiem, ko var izdarīt par ASV federālo tiesu tiesnešiem, balstoties uz nolēmumos izmantotiem citātiem, kā tehnoloģijā iestrādāt tās atbilstību normatīvo aktu prasībām, par juristu profesijas nākotni, tostarp jauno juristu sagatavošanu, un citiem jautājumiem. ...

Mākslīgais intelekts ir kā rats un uguns, kā rūpnieciskā revolūcija un lauksaimniecības revolūcija. Tas nav valsts jautājums. Tas pieder visiem.1 Runājot par cilvēku uzskatiem par mākslīgo intelektu, tā “krustēvs”, Nobela prēmijas laureāts fizikā (2024), Toronto Universitātes emeritētais profesors Džefrijs Hintons (Geoffrey Hinton) norāda, ka cilvēku uzskats par to, ka mākslīgajam intelektam nav tā, kas ir viņiem, un ...

Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) ir publicējusi “Vadlīnijas par aizliegtajām mākslīgā intelekta praksēm, kas noteiktas MI aktā” (turpmāk – Vadlīnijas), kas izstrādātas saskaņā ar 2024. gada 1. augustā spēkā stājušos Mākslīgā intelekta aktu (Regula (ES) 2024/1689) (turpmāk – MI akts). Vadlīnijas ir paredzētas, lai palielinātu juridisko skaidrību un sniegtu ieskatu Komisijas interpretācijā par aizliegumiem, kas noteikti ...

Mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) kļūst par neatņemamu veselības aprūpes nozares sastāvdaļu, sniedzot būtiskas priekšrocības diagnostikas, ārstēšanas un pacientu aprūpes procesos. Līdz ar MI tehnoloģiju plašāku ieviešanu rodas nepieciešamība ārstniecības personām un studējošiem, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, pēc jauno prasmju un kompetenču, kas sekmētu efektīvu un atbildīgu šo tehnoloģiju izmantošanu praksē, apgūšanas. ...

Satversmes tiesa Amata pienākumi: sagatavot analīzi par juridiska rakstura jautājumiem, Satversmes tiesas procesuālo vai citu dokumentu projektus; piedalīties tiesas sēdēs; apkopot un analizēt informāciju, kas nepieciešama Satversmes tiesas tiesnesim viņa pienākumu pildīšanai; organizēt sadarbību ar Satversmes tiesas struktūrvienībām par tiesvedības procesa atbalsta nodrošināšanu; apkopot informāciju par ...

Šajā rakstā aplūkots Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Mākslīgā intelekta akts (turpmāk – MI akts) – pirmais visaptverošais tiesiskais regulējums pasaulē,1 kas veltīts mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) tehnoloģiju pārvaldībai. MI akts, kas pieņemts 2024. gadā, iedibina uz riskiem balstītu modeli, kurā MI sistēmas tiek iedalītas četrās kategorijās: aizliegtas, augsta riska, ar pārredzamības prasībām un ar zemu vai teju nekādu riska līmeni. MI akta mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp tehnoloģiskajām inovācijām un ES Pamattiesību hartā2 nostiprināto pamattiesību (privātuma, cilvēka cieņas un nediskriminācijas) pienācīgu aizsardzību. ...

Šī gada 11. jūlijā beigsies pašreizējā ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā. Tādēļ Tieslietu padome 10. janvārī izsludināja konkursu uz šo amata vietu, un savas kandidatūras līdz 31. janvārim pieteica trīs pretendenti – pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, kā arī divi citi Ģenerālprokuratūras pārstāvji – prokurors Uvis Kozlovskis un virsprokurors Aivars Ostapko. Plānots, ka visus trīs kandidātus Tieslietu padome uzklausīs 9. maijā, lai pieņemtu lēmumu, kuru no viņiem virzīt apstiprināšanai Saeimā. ...

Ievads Pašlaik dzīvojam laikā, kad mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) rīku izmantošana ikdienā kļūst arvien izplatītāka. Dažādu MI sistēmu, tādu kā Chat GPT vai Copilot, lietošana ikdienas darbā ir kļuvusi teju par ikdienu plašam galalietotāju lokam visā pasaulē, sākot ar skolēniem un studentiem un beidzot ar visdažādāko jomu profesionāļiem. Ja 2023. gads bija gads, kad pasaule atklāja ģeneratīvo MI, tad 2024. gads ir gads, ...

2024. gada jūnijā pieņemtais Mākslīgā intelekta akts (turpmāk – MI akts) Eiropas Savienības (turpmāk – ES) likumdošanā nav viens atsevišķs tiesību akts. Tas jau no pašiem pirmsākumiem ir bijis iecerēts kā daļa no t.s. digitālās pakotnes, kuras nolūks ir ieviest zināmu normatīvu kārtību līdz šim visai anarhiskajā interneta vidē. ES Parlamenta 9. sasaukums (2019–2024) šo uzdevumu veica, būtiski koriģējot Eiropas Komisijas piedāvātās ...

Pagājušajā gadā stājās spēkā Mākslīgā intelekta akts,1 un, lai arī tas kopumā jāpiemēro no 2026. gada 2. augusta, tomēr tajā pašā laikā aktā noteikti dažādi laika posmi, kad piemērojamas atsevišķas tā daļas. Tā, piemēram, jau no 2025. gada 2. februāra jāpiemēro akta 1. nodaļa “Vispārīgi noteikumi” un 2. nodaļa “Aizliegta MI prakse”. Mākslīgā intelekta akts ir regula, kas ir tieši piemērojams Eiropas Savienības tiesību akts, un tas ir saistošs ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet arī iestādēm, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, tādēļ, ņemot vērā, ka Mākslīgā intelekta aktam būs līdzīgs efekts kā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un tas skars ikvienu, kas mijiedarbojas ar mākslīgā intelekta sistēmām, šī tematiskā numura ietvaros autoru kolektīvs piedāvā lasītājiem ielūkoties dažādos ne tikai ar Mākslīgā intelekta aktu, bet arī ar mākslīgo intelektu saistītos aspektos. ...