MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Latvijas advokatūra, atzīmējot 104. jubileju, arī šopavasar organizē jau par tradīciju kļuvušās Advokatūras dienas. No 17. līdz 21. martam iedzīvotājiem visā Latvijā būs pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas dažādās tiesību nozarēs.  ...

Publicēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārskats par 2024. gadu. ...

2024. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) trīskāršojies saņemto iesniegumu un signālu skaits iestādes ziņošanas kanālos. Informācija saņemta par iespējamiem valsts amatpersonu pārkāpumiem un koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, un KNAB to saista ar iedzīvotāju uzticēšanās līmeņa paaugstināšanos.  ...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīkotajā un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) grantu atbalstītajā hakatonā eksperti no Latvijas un Norvēģijas radīja idejas, kā identificēt un efektīvi mazināt korupcijas riskus aizsardzības resoram piešķirtā finansējuma izlietošanā.  ...

Senāta Krimināllietu departaments atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru trīs fiziskām personām piespriesta brīvības atņemšana par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu, bet spriedums grozīts daļā par to pārstāvētajam uzņēmumam SIA “Verdia Wind” (agrāk – “Winergy”) piespriesto piespiedu ietekmēšanas līdzekli – naudas sodu.  ...

WORKING TOGETHER TO MAKE EUROPE GROW Lawyers – Latvian law (959/2025) European Court of Human Rights – Strasbourg, France Based in Strasbourg, France, the European Court of Human Rights is an international court set up in 1959. It rules on individual or State applications alleging violations of the civil and political rights set out in the European Convention on Human Rights. Working in a Legal Unit, you will be responsible ...

Turpinājums. Raksta sākums “Jurista Vārdā” Nr. 9 (1379), 04.03.2025. Romas III regulas 10. un 12. pants: dažādas publiskās kārtības atrunas Būtiski, ka saskaņā ar Romas III regulas 12. pantu tās tiesību normas, kas ir piemērojama saskaņā ar Romas III regulas 5. vai 8. pantu, piemērošanu var atteikt, ja tās piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas valsts publisko kārtību (ordre public, public policy). Papildus ...

Šā gada 11. februāra “Jurista Vārda” numurā tika publicēts zvērināta advokāta palīdzes Mg. iur. E. Plētienas (turpmāk – autore) raksts “Operatīvā eksperimenta robežas un apsūdzētā tiesības iepazīties ar operatīvajā lietā esošām ziņām”1 (turpmāk – raksts). Iepazīstoties ar tajā ietvertajiem daudzajiem un dažādajiem atzinumiem un secinājumiem par operatīvās darbības procesu kopumā, kā arī atsevišķiem šī procesa pasākumiem, uzskatu par nepieciešamu par šajā rakstā pausto sniegt savus komentārus (salikt akcentus), jo īpaši par autores apgalvojumu, ka “operatīvais darbs faktiski veicina operatīvo subjektu un viņu avotu visatļautību, aizbildinoties ar materiālu slepenību, radot situāciju, ka neviena persona nav aizsargāta no nepamatotas un pretlikumīgas operatīvās izstrādes un provokācijas”. ...

Caveant consules ne quid respublica detrimenti capiat! (Saskaņā ar vēsturiskiem nostāstiem Senās Romas Senāts mēdza ar pilnvarām apveltītajiem konsuliem valsts krīzes mirkļos atgādināt: “Gādājiet, konsuli, lai nekaitētu valstij!”) ● ● ● Ātrs, efektīvs un procesuāli ekonomisks – tā 2005. gada pavasarī, jūsmīgi sagaidot jauno procesuālo regulējumu, tika raksturots Kriminālprocesa likums, apgalvojot, ka laiks no nozieguma ...

Civilprocesa likuma 195. panta pirmā daļa noteic to, kas jāizlemj, piedzenot naudas prasījumus, t.sk. paredz prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus. Šī tiesību norma pēc būtības nav mainījusies jau no likuma spēkā stāšanās 1999. gada 1. martā, tomēr, kā liecina tiesu prakse, tad šīs normas izpratne un piemērošana joprojām sagādā grūtības. Tā kā gandrīz katrā civillietas spriedumā tiek lemts par tiesāšanās izdevumiem un attiecīgi piedziņas jautājumiem, tad atbilstoši pašreizējai judikatūrai Civilprocesa likuma 195. panta pirmā daļa skar gandrīz ikvienu civillietu. Autors rakstā nepretendē uz izsmeļošu tiesu prakses analīzi, bet sniedz viedokli par Civilprocesa likuma 195. panta pirmās daļas izpratni, lai sekmētu turpmākas diskusijas. ...

Pavisam nesen – 2025. gada 17. februārī – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Saeimas frakciju pārstāvjiem un konstitucionālo tiesību ekspertiem, lai apspriestos par sabiedrības uzticēšanos valsts varai. Valsts prezidents tostarp piedāvāja atvieglot tautas nobalsošanas ierosināšanas nosacījumus. Vai mūsu demokrātijā būtu sākušās Solona reformu vēsmas? Vismaz netieši reaģējot uz Valsts prezidenta iniciatīvu, Saeimas Analītiskais dienests ir nācis klajā ar publisku diskusiju Saeimā un publicējis pētījumu “Līdzdalības iespējas sabiedriski saistošu lēmumu pieņemšanas procesā valsts līmenī: referendumi, petīcijas un demokrātijas jauninājumi”.1 ...

No šī gada 23. februāra līdz 1. martam pieci zvērināti advokāti un juristi – Saulvedis Vārpiņš, Dāvids Ģīlis, Gaidis Bērziņš, Ivo Zutis un Mārcis Miķelsons – piedalījās kārtējās humānās palīdzības kravas nogādāšanā uz piefronti Ukrainā, pārdzenot no Latvijas automašīnas, kuras iegādātas par ziedojumos savākto naudu. ...

28. februārī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina un priekšsēdētājas padomnieks Andrejs Stupins-Jēgers piedalījās Eiropas konstitucionālo tiesu vadītāju sanāksmē Tirānā, Albānijā. Priekšsēdētāju sanāksmē pēc ilgām diskusijām tika atbalstīts Kosovas Konstitucionālās tiesas lūgums par uzņemšanu Eiropas Konstitucionālo tiesu konferencē. Šis iestāšanās process tika aizsākts jau 2011. gadā. Satversmes tiesas priekšsēdētāja ...

5. martā notika preses konference par 2024. gada prokuratūras darbības rezultātiem un prokuratūras institucionālajā attīstībā un pilnveidē paveikto. Ģenerālprokurors Juris Stukāns iepazīstināja klātesošos ar paveikto prokuratūras pamatfunkciju izpildē, īpašu uzsvaru liekot uz to, kā iepriekšējos gados veiktie pasākumi atspoguļojas prokuratūras darbības rezultātos. Kā norādīja J. Stukāns, tad, stājoties amatā, viņš savam ...