MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Pols Kreigs (Paul Craig) ir labi zināms Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pētnieks un Oksfordas Universitātes emeritētais profesors, daudzu izdevumu un akadēmisko rakstu autors ar ietekmi, kas neaprobežojas vienīgi ar akadēmiskiem strīdiem. P. Kreigs ir viens no retajiem ES tiesību speciālistiem, kas nenogurstoši ir sekojis līdz ES tiesību, institūciju un judikatūras attīstībai, kā arī šo ES tiesību piemērošanas jautājumiem valstu tiesību sistēmās. Viņš ir labi zināms vairāku paaudžu Latvijas tiesību studentiem kā viens no ļoti biezās grāmatas EU law, texts, cases and materials autoriem. Oktobra vidū viņš viesojās Rīgā, kur uzstājās Eiropas Savienības tiesību asociācijas (ESTA), Tieslietu akadēmijas un advokātu biroja “Sorainen” organizētā vieslekcijā un kopā ar Baltijas valstu tiesību ekspertiem piedalījās diskusijā “ES vērtības: tvērums, piemērošana un ietekme”. Vieslekcijā profesors īpaši aplūkoja to, kādas tiesiskās sekas izriet no Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 2. pantā ietvertajām ES vērtībām, savukārt intervijā atklāts, kādi jautājumi nodarbina profesoru, gatavojot publicēšanai viņa slavenās grāmatas devīto izdevumu, vai ES pārdzīvos galēji labējo partiju uzvaras gājienu un kā attīstīsies lēmumu pieņemšana ES institūcijās tuvākajā nākotnē. ...

Rakstā aplūkots parodijas izņēmuma tvērums Latvijas un Eiropas Savienības tiesībās, analizējot gan tiesisko regulējumu, gan tiesu praksi, lai noteiktu, kā vērtēt, kad autora darba vai preču zīmes parodēšana ir pieļaujama, bet kad tiek aizskartas intelektuālā īpašuma tiesības. ...

Kriminālprocesa likumā juridiskās personas tiesības procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu ir regulētas fragmentāri un var radīt neskaidrības. Senāts ar 2024. gada 29. oktobra lēmumu lietā Nr. SKK-78/2024 izlēma šķietami pašsaprotamu jautājumu, ka juridiskajai personai nav tiesību uz pēdējo vārdu. Autors nepretendē uz izsmeļošu šī jautājuma analīzi, tomēr minētais Senāta lēmums rosināja aizdomāties, vai tiešām Kriminālprocesa likuma regulējums un Senāta izvirzītie argumenti ir tik pašsaprotami, ka nav pelnījuši plašākas diskusijas vai analīzi. ...

Lidojuma atcelšana, būtiska kavēšanās vai atteikums iekāpt gaisa kuģī ir situācijas, ar kurām aviopārvadājumu nozarē pasažieri sastopas regulāri. Minētie traucējumi var ne vien ietekmēt pasažiera plānus un radīt praktiskas neērtības, bet arī aktualizē jautājumu par tiesību aizsardzības līdzekļiem un gaisa pārvadātāja atbildības robežām. Rakstā aplūkots Eiropas Savienības (turpmāk – ES) normatīvais regulējums, kas noteic pasažiera tiesības saņemt kompensāciju no apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojuma atcelšanas, ilgstošas kavēšanās vai atteikuma iekāpt gaisa kuģī gadījumā; kā arī Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūras atziņas un tiesību saņemt kompensāciju īstenošanas praktiskie aspekti Latvijā. Papildus minētajam aplūkots arī starptautiskais regulējums gaisa pārvadājumu jomā, tostarp Monreālas konvencijas nozīme pasažieru tiesību aizsardzības un gaisa pārvadātāja atbildības jautājumu risināšanā. ...

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma1 254. panta otro daļu, ja iestādei vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, tiesa spriedumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu nosaka administratīvā akta saturu un izdošanas termiņu. Tātad noteiktos gadījumos tiesa spriedumā var imperatīvi noteikt, kāda satura administratīvais akts iestādei ir jāizdod. Šāda iestādes lēmuma pārsūdzība tiesā nebūtu pieļaujama, pamatojoties uz res judicata principu, jo tad pēc būtības tiesā tiktu atkārtoti izvērtēts jau ar spēkā stājušos tiesas spriedumu izlemts jautājums.2 Vienlaikus Administratīvā procesa likumā nav noteikts tiešs un skaidrs tiesiskais pamats tiesvedības izbeigšanai, ja tomēr tiesā ir ierosināta lieta par šādu administratīvo aktu. Tādējādi šajā rakstā autore analizēs to, kāds būtu atbilstošais tiesiskais pamats tiesvedības izbeigšanai lietā, ja tiesā ir iesniegts pieteikums un ir ierosināta administratīvā lieta par tādu administratīvo aktu, ko iestāde ir izdevusi, izpildot spēkā stājušos tiesas spriedumu, kurā tiesa ir imperatīvi noteikusi šāda administratīvā akta izdošanas nepieciešamību un tā saturu. ...

Ievads Būtiskas tirgus varas koncepts ir viens no konkurences tiesību centrālajiem jēdzieniem, kas ļauj novērtēt tirgus dalībnieka spēju ietekmēt konkurences apstākļus konkrētajā tirgū un ar to saistīto konkurences ierobežošanas risku. Tirgus vara ir būtisks konkurences analīzes elements, vērtējot gan tirgus dalībnieku apvienošanās darījumus, gan pret konkurenci vērstu rīcību, tostarp dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. ...

Publiskā iepirkuma procedūras tiesiska norise ir būtiska sabiedrības interese, jo tās rezultātā tiek izlietoti publiskie līdzekļi. Nereti šajās procedūrās tiek pieļauti dažādi pārkāpumi, kurus konstatē tikai procedūras pārskatīšanas rezultātā, piemēram, pretendenta prettiesiska izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumā. Ja pasūtītājs jau noslēdzis iepirkuma līgumu ar tā izraudzīto uzvarētāju, tad nepamatoti atstumtajam pretendentam likumā noteiktajā kārtībā ir iespēja lūgt atlīdzināt tam nodarītos zaudējumus. Senāta judikatūrā nostiprinājusies atziņa, ka zaudējumu atlīdzināšana kā tiesību aizsardzības līdzeklis publisko iepirkumu lietās ietver arī neiegūtās peļņas atlīdzināšanu.1 Publiskajā telpā jau 2024. gada nogalē aktualizēts jautājums par tiesību aizsardzības līdzekļiem publisko iepirkumu procedūrās, aicinot aizskartos pretendentus aktīvi aizstāvēt savas tiesības un tiesiskās intereses, tostarp paužot uzskatu, ka “pasūtītāja pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radīti ar tā prettiesisku rīcību un lēmumu iepirkuma procedūrā, ir labs stimuls publisko iepirkumu tiesiskai norisei un konkurences veicināšanai”.2 Raksta mērķis ir turpināt šo diskusiju un identificēt neiegūtās peļņas atlīdzināšanas kā tiesību aizsardzības līdzekļa publisko iepirkumu lietās piemērošanas problemātiku praksē. ...

Ievads Piesārņojošu objektu izvietošana un darbība ir viena no tām vides tiesību jomām, kurā īpaši skaidri saskaras vairākas tiesiski aizsargājamas intereses. No vienas puses, šādu objektu darbība var būt saistīta ar saimnieciskās darbības brīvību, tehnoloģisku attīstību, energoapgādes, ražošanas vai atkritumu apsaimniekošanas vajadzībām. No otras puses, tā var tieši ietekmēt konkrētas teritorijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ...

Rakstā tiek aplūkota pašvaldību tiesiskā statusa un atbildības robežšķirtne atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā, uzsverot atkritumu divējādo juridisko dabu – no vides apdraudējuma riska avota līdz vērtīgam aprites ekonomikas resursam. Proti, rakstā tiek skaidroti divi būtiski faktori, kas padara atkritumus par specifisku objektu, uz kuru mūsdienās attiecas gan stingras vides prasības, gan konkurences veicināšanas nepieciešamība. Šajā kontekstā būtiska ir pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā. Tādēļ svarīgi ir saprast, vai tā ir tikai publiskās varas pārstāvis vai arī tirgus dalībnieks un kādos gadījmos viens vai otrs. Rakstā tiek vērsta uzmanība uz galvenajām atziņām, kas izriet no nesena Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) sprieduma Jelgavas pilsētas pašvaldības lietā C-11/25, kas sniedza vērtīgas atziņas pašvaldību lomas skaidrojumā. ...

Rakstā aplūkots Senāta Civillietu departamenta 2026. gada 10. marta spriedums lietā Nr. SKC-116/2026,1 kurā Senāts izteica judikatūrai nozīmīgas atziņas darba lietās saistībā ar Darba likuma2 101. panta piektās daļas, kā arī 58. panta trešās un piektās daļas piemērošanu. Šī raksta mērķis ir norādīt uz Senāta argumentiem un secinājumiem, risinot attiecīgos darba tiesību jautājumus, lai veicinātu tiesību normu vienotu izpratni un piemērošanu. ...

Aplūkotais tiesību jautājums Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) ar 2025. gada 19. novembra lēmumu1 atrisināja jautājumu par to, kādā kārtībā var vērsties tiesā ar atlīdzinājuma prasību par valsts pieļautu Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. panta pārkāpumu, kad tiesa, izskatot administratīvo lietu, nav vērsusies Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ar prejudiciālā nolēmuma ...

Aizvadītā mēneša hronikā ir ietverts dažādu likumdošanas un tiesu prakses aktualitāšu apskats. ...

Digitālā vide un tās pielietojumi aizvien uzstājīgāk ienāk mūsu ikdienā, kļūstot par tās neatņemamu sastāvdaļu. Ja jau izdzīvotā nepieciešamība ikdienas eksistencei uzrādīt QR kodu1 vai tuvākajā nākotnē sagaidāmais pienākums lietot digitālo auto vadītāja apliecību2 bija un būs sajūtama nepastarpināti, tad citi digitālie risinājumi nav tik acīmredzami. Tomēr tas nemaina šādu digitālo risinājumu ietekmi gan uz katru indivīdu ...

Cilvēktiesībās balstīta psihiskās veselības aprūpes attīstība ir cieši saistīta ar personas autonomijas aizsardzību un valsts pienākumiem veselības aprūpē. Lai arī personas pašnoteikšanās un informētās piekrišanas ievērošana ir ārstniecības pamatprincipi, to īstenošana nevar tikt aplūkota atrauti no pārējiem valsts pienākumiem – aizsargāt cilvēka dzīvību, veselību un citu personu tiesības. Tādējādi viens no nozīmīgākajiem ...