MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Otrdien, 29. aprīlī, Tieslietu padome rakstveida procesā pieņēma lēmumu pārcelt tiesnesi Simonu Gmireku no Latgales rajona tiesas Balvos uz Vidzemes rajona tiesu Gulbenē.  ...

Senāta Civillietu departaments ar blakus lēmumu vērsies Tieslietu ministrijā, vēršot tās uzmanību uz nepieciešamību apsvērt un nepieciešamības gadījumā izstrādāt civilprocesuālo regulējumu saistībā ar trešo personu bez patstāvīgiem prasījumiem tiesībām uz tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu un pienākumu tos atlīdzināt.  ...

Senāta Krimināllietu departaments atkārtotai skatīšanai daļā par piemērojamo sodu Kurzemes apgabaltiesai nodevis krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par smagu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, uzbrūkot taksometra šoferim.  ...

Senāta Krimināllietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā par krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā, kā arī dienesta viltojumu apsūdzēta kādas vidusskolas direktore. Līdz ar to spēkā stājies Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru apsūdzētajai piespriests 7700 EUR liels naudas sods, kā arī atņemtas tiesības ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem.  ...

Par atstādināšanu Ar Padomes 2025. gada 25. marta lēmumu Nr. 109 no pienākumu pildīšanas atstādināta zvērināta advokāte Larisa Sokolova ar 2025. gada 1. aprīli, pamatojoties uz Latvijas Republikas Advokatūras likuma 72. pantu. Par atskaitīšanu Ar Padomes 2025. gada 2. aprīļa lēmumu Nr. 112 no Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas atskaitīts zvērināts advokāts Bruno Liberts saistībā ar nāvi ar 2025. gada 3. aprīli. ...

2025. gada martā tika publicēts Eiropas Prokuratūras (turpmāk – EPPO) 2024. gada pārskats. No tā izriet, ka 2024. gadā saistībā ar Latviju ir uzsāktas sešpadsmit izmeklēšanas par nodarījumiem, kuru aplēstais kaitējums veido 17,42 miljonus eiro. Izmeklēšanas stadijā atradās četrdesmit trīs lietas par nodarījumiem, kuru aplēstais kaitējumsveido 130,7 miljonus eiro, no kurām trīs lietas ir saistībā ar krāpšanu PVN jomā ar aplēsto kaitējumu 90,5 miljoni eiro. ...

Viens no jautājumiem, kas pēdējo gadu laikā bijis Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) dienas kārtībā, ir par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu paredzētā soda samērīgumu. Šajā rakstā autore tuvāk aplūkos Tiesas 2023. gada 19. oktobra spriedumu lietā C-655/21, G. ST. T. (Soda samērīgums viltošanas gadījumā), kur tiek skatīti vairāki būtiski jautājumi saistībā ar kriminālsodu noteikšanu un piemērošanu par preču zīmju viltošanu. Šajā spriedumā paustās Tiesas atziņas noteikti būs noderīgas dalībvalstu tiesām un institūcijām arī plašākā kontekstā. ...

Ievads Lisabonas līgums nojauca Eiropas Savienības (turpmāk – ES) triju pīlāru sistēmu, ietverot krimināltiesības praktiski vienādā līmenī ar pārējiem ES balstiem. Tas radīja juridisku pamatu direktīvu un regulu pieņemšanai šajā jomā, radot papildu darbu dalībvalstu likumdevējiem un juristiem. Tā pamazām krimināltiesību skelets apauga ar direktīvu un regulu miesu, tomēr dažādu iemeslu dēļ dalībvalstis nesteidzās ieviest ...

Krievijas agresija pret Ukrainu ir radījusi bezprecedenta izaicinājumus pasaules tiesiskajai kārtībai. Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) šis izaicinājums ir īpašs, jo konflikts notiek tieši pie tās robežām un rada nopietnus ekonomiskus, politiskus un tiesiskus izaicinājumus. ...

Ievads Sen jau pagājuši tie laiki, kad tiesības uz aizstāvību Eiropas juristiem asociējās tikai ar kriminālprocesā aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem nodrošināmām no šīm tiesībām izrietošām garantijām. Eiropas tiesību telpā, arī Latvijā, šīm tiesībām ir daudz plašāks tvērums. Principā tiesības uz aizstāvību ir jāievēro jebkurā procedūrā, kuras rezultātā var tikt pieņemts pret šo personu nelabvēlīgs pasākums. Tiesības ...

Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienībai piešķīra kompetenci krimināltiesību jomā. Līdz tam Eiropas Savienības tiesību ietekme uz dalībvalstu krimināltiesībām bija netieša. Lai arī krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību tiesiskais regulējums principā bija dalībvalstu kompetencē, šo tiesību jomu varēja ietekmēt arī Savienības tiesības.1 ...

Ievads Visticamāk, katrs no mums vismaz iekšēji ir atzinis, ka mēs dzīvojam ērā, kurā strauji attīstās tehnoloģijas. Katra jauna dekāde nāk ar jaunām tehnoloģijām un aplikācijām, kuras kļūst arvien attīstītākas, un ir arvien sarežģītāk nošķirt virtuālo pasauli no realitātes. Cilvēki spriež, ka tehnoloģijas attīstās tādā ātrumā kā nekad un tehnoloģijas turpinās mainīt esošo pasauli.1 Ņemot vērā šo straujo attīstību, dažādu ...

Konkurences tiesību pārkāpumu kriminalizācija ir jautājums, kas Latvijas juristu vidū ar dažādu intensitāti tiek apspriests vairāku gadu garumā. Jau 2018. gadā, ievērojot Satversmes tiesas spriedumu Moller lietā1 un tam sekojošo Latvijas juristu domapmaiņu, biedrība “Latvijas Tiesību institūts” rīkoja Līdsas Universitātes konkurences un krimināltiesību profesora Pītera Vīlana (Peter Whelan) vieslekciju par šo jautājumu.2 Profesors Vīlans ir uzrakstījis vadošo monogrāfiju par karteļu kriminalizāciju Eiropā3 – 2014. gadā to publicēja Oksfordas Universitātes izdevniecība. Viņš ir arī žurnāla Oxford Competition Law galvenais redaktors. Saeimas pagājušā gada lēmums noraidīt priekšlikumu noteikt kriminālatbildību par dalību karteļos publisko iepirkumu jomā ir ar jaunu sparu aktualizējis šo diskusiju. Šīs intervijas mērķis ir sniegt kodolīgu un visaptverošu akadēmisku ieskatu konkurences tiesību kriminalizācijas pamatjautājumos. ...

Dalība Eiropas Savienībā ir veidojusi Latviju par modernu demokrātiju, taču Latvija joprojām var attīstīt tās demokrātiju un modernitāti. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) piemērošana kopš tās spēkā stāšanās kļūst arvien plašāka, Latvijā, it īpaši krimināltiesību jomā, starp tiesību piemērotājiem tā joprojām ir tādā kā “pabērna” lomā, lai arī Harta un tajā nostiprinātās pamattiesības ir daļa no Latvijas tiesību sistēmas. Raksta autore cer, ka ar šo rakstu un arī pārējo šī izdevuma autoru rakstiem izdosies iedrošināt tiesību piemērotājus labāk iepazīt šo svarīgo dokumentu un tā piemērošanas nianses, lai sekmētu harmonisku pamattiesību aizsardzību. ...