MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

1922. gadā tika nodibināta Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (turpmāk – PSRS). 1924. gadā pie varas nāca Josifs Staļins (Иосиф Сталин, 1878–1953),1 kura valdīšanas periodā, kas ilga līdz 1953. gadam, PSRS piedzīvoja intensīvu kolektivizāciju un industrializāciju, kā arī sasniedza visaugstāko totalitārā režīma terora pīķi visā valsts pastāvēšanas laikā.2 Šajā periodā padomju ģimene tika stingri pakļauta politiskās varas, ekonomiskās attīstības un plānveida sociālo pārmaiņu ietekmei,3 līdz ar to sieviešu brīva izvēle tika pakārtota valsts interesēm. Šis ir turpinājums rakstam “Sievietes tiesību apjoms Krievijas Padomju Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā salīdzinājumā ar sievietes tiesisko statusu Krievijas impērijā”,4 un šī raksta mērķis ir atspoguļot, kāpēc, neraugoties uz Staļina propagandu un spēkā esošo normatīvo regulējumu, PSRS līdz 1953. gadam tā arī netika panākta faktiska dzimumu līdztiesība. ...

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2025. gada 17. decembra līdz 2026. gada 16. janvārim pieņemtajiem lēmumiem. ...

Aizsākot jaunu videopublikāciju ciklu “Mēneša saruna”, 2026. gada janvārī “Jurista Vārds” nāk klajā ar pirmo raidieraksta sēriju, kam turpmāk ik mēnesi sekos vēl citas. Šajā sarunā par aktualitātēm jaunākajā žurnālā un tiesību telpā piedalās redakcijas pārstāvis un kārtējā mēnešraksta autori.  ...

Senāta Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā fiziska persona bija cēlusi prasību pret izdevniecību SIA “ŽURNĀLS SANTA” par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un publisku atvainošanos.  ...

Janvāra noslēgumā tradicionāli tiek atzīmēta Datu privātuma diena – 28. janvāris ir simbolisks atgādinājums par personas datu aizsardzības nozīmi demokrātiskā sabiedrībā. Tas ir īpaši aktuāli laikā, kad digitālā transformācija paplašina datu apstrādes iespējas. Turklāt 2026. gadā apritēs desmit gadi kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas pieņemšanas. Desmitgade rosina uzdot neērtus, tomēr nepieciešamus jautājumus par līdzsvaru ...

Pagājušā gada decembrī Latvijas spēcīgākais tieslietu žurnāls “Jurista Vārds” piedzīvoja būtiskas pārmaiņas: sekojot informācijas laikmeta prasībām, redakcija mainīja gan drukātā formāta iznākšanas ritmu un veidu (no nedēļas žurnāla uz 144 lappušu biezu grāmatžurnālu reizi mēnesī), gan modernizēja portālu juristavards.lv (ieviesta iespēja operatīvu komentāru tūlītējai publicēšanai). Lai nosvinētu “Jurista Vārda” atjaunotni, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 2. decembrī pulcējās gan žurnāla veidotāji, gan publikāciju autori, gan redakcijas sadarbības partneri. Godinot Latvijas juridiskās preses senās tradīcijas, kuras mūsdienās turpina “Jurista Vārds”, LNB darbinieki bija sarūpējuši īpašu izstādi. ...

Latvijas valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnas starptautiski tiesiskais pamatojums un tās juridisko seku analīze, kā arī nošķiršana no valsts pēctecības teorijas – šie ir jautājumi, kas atrodas prof. Inetas Ziemeles tikko kā iznākušās monogrāfijas centrā. Grāmatu klajā laidusi ievērojamā starptautiskā izdevniecība “Brill Nijhof”. ...

Ar mērķi nodrošināt mieru Eiropas kontinentā 1950. gada 4. novembrī Eiropas Padome Romā pieņēma Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (turpmāk – Konvencija). Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuva 1995. gadā. 2025. gada 28. novembrī Satversmes tiesa rīkoja pasākumu, kas veltīts Konvencijas 75. gadadienai.1 Pasākums bija organizēts kā diskusija starp dažādu jomu profesionāļiem par to, kā tie ikdienā redz, jūt un saskaras ar Konvencijas pamatvērtībām. Diskusijā iesaistījās Dailes teātra direktors Juris Žagars, “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, politikas zinātnes doktors Artis Pabriks, foruma “Līdere” vadītāja Solvita Kabakova, žurnāliste Ilze Nagla un Eiropas Cilvēktiesību tiesas bijušie tiesneši Ineta Ziemele un Mārtiņš Mits, kā arī pašreizējais tiesnesis Artūrs Kučs. “Jurista Vārds” piedāvā ielūkoties diskusiju gaitā. ...

Turpinot jau iedibināto praksi, “Jurista Vārds” ir sagatavojis kārtējo pārskatu par jaunākajiem aizstāvētajiem promocijas darbiem tiesību zinātnē 2025. gadā, pārskatā ietverot arī vienu 2024. gada nogalē aizstāvētu darbu. Pārskata periodā doktora (Ph.D.) grādu tiesību zinātnes specialitātē ir ieguvuši 11 tiesībnieki četrās Latvijas augstskolās. Ņemot vērā apjomīgo skaitu, šajā materiālā sniegts vien lakonisks apkopojums par jaunajiem doktoriem un ieskats viņu aizstāvēto promocijas darbu tēmās, taču “Jurista Vārda” digitālajā žurnālā portāla juristavards.lv JV+ sadaļā tam pakāpeniski sekos katra autora sagatavots izvērstāks izklāsts par veiktā pētījuma aktualitāti, galvenajiem secinājumiem un atziņām. ...

Anna Aplbauma: “Ikviens pieņēma, ka atvērtākā, savstarpēji saistītā pasaulē demokrātija un liberālās idejas izplatīsies autoritārās valstīs. Neviens neiedomājās, ka tā vietā autokrātija un neliberālisms izplatīsies demokrātijās.” Tikko kā atzīmējām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 75 gadu jubileju. 1950. gadā Eiropas Padomes dalībvalstis konvencijas preambulā apliecināja “patiesu ...

2025. gada 6.–7. novembrī norisinājās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 10. starptautiskā zinātniskā konference “Nacionālās tiesību sistēmas un Eiropas Savienības tiesības: realitāte un nākotnes izaicinājumi salīdzinošā perspektīvā”. Konferences otrajā dienā Eiropas Savienības tiesību sekcijas “Eiropas Savienības tiesības mainīgajā pasaulē” plenārsesiju ar galveno ziņojumu atklāja Satversmes tiesas priekšsēdētāja,asociētā profesore Dr. iur. Irēna Kucina un Venēcijas komisijas viceprezidents Dr. Martins Kaujers. Viņi ieskicēja mūsdienu izpratni par nacionālo tiesību sistēmu iespējami efektīvu mijiedarbību ar Eiropas Savienības tiesībām. Ar dažādiem Satversmes tiesas un Nīderlandes Augstākās tiesas judikatūras piemēriem salīdzinošā perspektīvā tika uzsvērta šīs mijiedarbības tiesiskā realitāte un nākotnes izaicinājumi, kā arī analizēta Eiropas tiesiskās kārtības pamatā esošā savstarpējās lojalitātes principa piemērošana, sekmējot uzticēšanos un sadarbību. Intervijā M. Kaujers iepazīstina ar Venēcijas komisijas darbu un tās rīcībā esošajiem instrumentiem, ar piemēriem ilustrējot, kā tie praksē darbojas, kā arī izgaismo komisijas arvien pieaugošo lomu demokrātijas stiprināšanā, sniedzot atbalstu valstīm. ...

No 2025. gada 1. decembra līdzās tādiem unikāliem Latvijas produktu nosaukumiem kā Aglonas maizes veistūklis Rucavas baltais sviests, Latvijas lielie pelēkie zirņi, Carnikavas nēģi un Salacgrīvas nēģi, arī Latvijas amatnieki var pieteikt aizsardzībai savus unikālos amatniecības un rūpniecības ražojumu nosaukumus kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. ...

Ievads Mākslīgā intelekta akta1 (turpmāk – MI akts) viens no konceptuāli jaunākajiem elementiem, lai strukturētu sadarbības platformu starp valsti un mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) izstrādātājiem, kur drošība un pamattiesību aizsardzība tiek integrēta jau sistēmas izstrādes un testēšanas posmā, ir dalībvalsts pienākums nodrošināt vismaz vienu “regulatīvo smilškasti”2 (turpmāk – smilškaste). Iekļaujot MI aktā VI nodaļu, ...

Ievads Tehnoloģiju nepārtraukta attīstība un dažādu mākslīgā intelekta rīku uzvaras gājiens arvien vairāk rosina uzņēmumiem domāt par jaunu tehnoloģiju ieviešanu to biznesa procesos. Tehnoloģijām nozīmīga loma var būt gan stratēģiskajā vadībā, finanšu un pārdošanas vadībā, gan arī, piemēram, personālvadības procesos. Personālvadībā, līdzīgi kā citos biznesa procesos, liela nozīme ir uzskaitei – datiem, kas palīdz cilvēkresursu ...