MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Latvijas Republikas prokuratūra Latvijas Republikas prokuratūra izsludina konkursu uz VECĀKĀ PROKURORA PALĪGA amatu Galvenie amata pienākumi: sniegt atbalstu prokuroriem procesuālo darbību un citu funkciju veikšanā, kuru izpildei nav nepieciešamas prokurora pilnvaras; sagatavot nepieciešamos dokumentus lietu izskatīšanai tiesā, nodrošināt procesā iesaistīto personu iepazīstināšanu ar lietas materiāliem; sagatavot ...

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2025. gada 24. septembra līdz 14. oktobrim pieņemtajiem lēmumiem. ...

Šī raksta mērķis ir analizēt praktiskos apsvērumus no darba devēju skatpunkta, kas varētu veicināt vai kavēt koplīguma aptvēruma palielināšanu Latvijā. ...

Informēšanas un konsultēšanās procesā nereti rodas dažādi izaicinājumi. Dažkārt tāpēc, ka kāda no pusēm – apzināti vai nē – neievēro tiesību aktu prasības. Taču nereti problēmas rodas piemērojamo tiesību normu nepietiekamas izpratnes dēļ. Likums regulē tikai pašus pamatnoteikumus, saturs jāpiepilda katram tiesību normu piemērotājam – gan darba devējam, gan darbinieku pārstāvjiem. Dažas no šīm problemātiskajām situācijām tiks apskatītas šajā rakstā. ...

Datu aizsardzība ir klātesoša teju ikvienā ārpus mājsaimniecību un privātām norisēm notiekošā sabiedrības procesā, tādējādi pat šķietami nevainīgs darba devēja jautājums darbiniekam par tā dalību arodbiedrībā var nonākt ne tikai zem darba tiesību, bet arī zem datu aizsardzības tvēruma lupas.1 Šajā skaidrojumā tiks aplūkots, kā darba devējam kā datu apstrādes pārzinim izvērtēt savas tiesības apstrādāt informāciju par darbinieka dalību arodbiedrībā, raugoties no datu aizsardzības regulējuma perspektīvas. Vienlaikus šis skaidrojums neaptver jautājumus, kas saistīti ar datu apstrādi darba koplīgumu slēgšanas kontekstā starp darba devēju un arodbiedrību. ...

Pēdējā laikā aizvien lielākas debates Darba likuma grozījumu kontekstā izraisa darba devēju ierosinājumi dzēst Darba likuma 110. pantu.1 Šī tiesību norma paredz aizliegumu darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Darba likuma 110. pants paredz arī noteiktus izņēmumus, proti, ...

Reiz kāda uzņēmuma vadītājs bija sagatavojis savdabīgu dāvanu darbiniekam Uģim dzimšanas dienā. "Pārsteigums! Tu no šodienas esi brīvs cilvēks! Paraksti darba līguma uzteikumu!" viņš teica Uģim, kurš smaidīgs bija ienācis kabinetā ar torti rokās. Uģis nedaudz nosarka, bet neapjuka. "Te būs arī mans pārsteigums!" viņš izvilka no maka arodbiedrības biedra karti un uzrādīja darba devējam. "Esmu arodbiedrības biedrs, kopš tu pirms deviņiem mēnešiem atlaidi no darba Inesi…"1 Kā jau lasītājam nojaušams no šīs ievadetīdes, rakstā autors pievērsīsies tēmai par darbinieka – arodbiedrības biedra aizsardzību darba līguma uzteikuma gadījumā, aplūkojot Darba likuma 110. pantā ietverto regulējumu un sniedzot atbildes uz atsevišķiem tā piemērošanas jautājumiem. ...

Tiesības streikot tekstuāli ir atrodamas Streiku likuma 3. panta pirmajā daļā: "(1) Uzņēmuma, nozares darbiniekiem (turpmāk – darbinieki) ir tiesības streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses."1 Izmantojot likumā sniegto streika definīciju, secināms, ka streiks ir darba veikšanas pārtraukšana, ko veic vairāki viena uzņēmuma vai vairāku uzņēmumu nozares darbinieki, lai sasniegtu noteiktu ...

Atbilstoši Arodbiedrību likuma 3. pantam arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses. Satversmes tiesa, analizējot arodbiedrības funkcijas un pamatuzdevumus, ir norādījusi, ka par arodbiedrību uzskatāma darbinieku organizācija, kuras galvenais uzdevums ir pārstāvēt tās biedrus attiecībās ar darba devēju. ...

Nākamā gada valsts budžetā ir izvirzītas skaidras prioritātes – valsts drošība, atbalsts ģimenēm un bērniem un kvalitatīva izglītība. Valsts budžets ir kopējs finanšu instruments visu valsts vajadzību segšanai neatkarīgi no varas atzariem. Līdz ar to šogad arī neatkarīgās iestādes tika aicinātas neiesniegt prioritātes (papildu finansējuma pieprasījumus), kas nav tieši saistīti ar valsts drošības stiprināšanu. Tādējādi, lai ...

Katru rudeni tiesībpolitiskā interese galvenokārt virmo ap vienu dokumentu – valsts budžetu. 15. oktobrī finanšu ministrs Arvils Ašeradens valdības apstiprināto valsts budžeta likumprojektu nogādāja izskatīšanai parlamentā.1 Budžeta portfelis tapis ģeopolitiskas spriedzes un sabiedrības augošu vajadzību laikā. Valdības izstrādātais budžets sola "drošāku nākotni" – papildu finansējumu aizsardzībai, ģimenēm ar bērniem un skolām, vienlaikus samazinot publiskā sektora tēriņus. Kamēr visi pacietīgi gaidām, kā Saeimā veiksies ar budžeta pieņemšanu un vai šoruden deputāti iztiks bez vēlo nakts stundu diskusijām parlamenta gaiteņos, "Jurista Vārds" piedāvā ieskatīties budžeta sagatavošanas procesā.2 ...

Pagājušajā nedēļā darba vizītes laikā Strasbūrā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere Latvijas Republikas vārdā parakstīja divus nozīmīgus Eiropas Padomes dokumentus – Konvenciju par advokātu neatkarības un aizsardzības nodrošināšanu un Trešo papildu protokolu pie Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās. Abi instrumenti stiprina Latvijas lomu Eiropas tiesiskuma un starptautiskās sadarbības telpā. ● ● ● Tieslietu ...

Tiesu administrācija uzsāk informatīvo kampaņu "Tiesības zināt un rast risinājumu". Tās mērķis ir aktualizēt iespēju mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, t.sk. mediāciju. Juridisko palīdzību var saņemt personas, kurām sociālais dienests ir piešķīris maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu. Tāpat šāda valsts apmaksāta palīdzība pienākas personām, kuras ...

Oktobrī Briselē parakstīts līgums par projekta "BRIDGE" jeb "Noturīgas un integrētas cietušo atbalsta sistēmas izveide, iesaistot visas ieinteresētās puses" uzsākšanu, kura mērķis ir pilnveidot cietušo atbalsta sistēmas darbību un padarīt pieejamos pakalpojumus efektīvākus gan Latvijā, gan Lietuvā. Tā īstenošana uzlabos esošo sistēmu, sekmēs Eiropas Komisijas direktīvas par cietušo tiesībām īstenošanu un ...