MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Daļa mūsu dzīves notiek online. Tur liekam rīta kafiju, smieklīgus kaķu video, ceļojumu fotogrāfijas, dalāmies ar bērnu pirmajiem soļiem un vecāku jubilejām, svētkiem, priekiem un arī bēdām. Digitāli iepazīstamies, sarunājamies, strīdamies un apspriežam notiekošo pasaulē. Digitālā telpa nudien ir vide, kurā dzīvojam līdzās tai dzīvei, kas norisinās ārpus ekrāniem. Dažkārt tiešsaistē runājam un uzvedamies citādi – brīvāk, skaļāk ...

Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo locekli uz divu gadu termiņu. Intervijā ar Latvijas vēstnieci ANO Sanitu Pavļutu-Deslandes lasiet, kādēļ Latvijai bija svarīgi izmantot šo iespēju, lai iegūtu tiesības lemt par miera un drošības jautājumiem kopā ar piecām pasaules lielvarām; vai un kādas ir Latvijas intereses daudzpusējā diplomātijā, kā arī vai Latvija pati vienmēr ievēro starptautiskās tiesības. Arī ANO kopumā sagaida lielas pārmaiņas – šogad notiek ANO ģenerālsekretāra atlases un ievēlēšanas procedūra, kura, ļoti iespējams, noslēgsies ar pirmās sievietes ievēlēšanu šajā amatā. Neizbēgami to pavada runas par mūžīgajām problēmām, ar ko saskaras pati ANO, – lielvarām, Otrā pasaules kara uzvarētājām, piešķirtās veto tiesības tiek izmantotas nevis tam, lai pasaule beidzot iegūtu universālu un taisnīgu pārvaldes formu, bet gan lai turpinātu cīņu par varu un ietekmi – gluži kā Vīnes kongresa dienās. Retāk dzirdam par tiem daudzpusējās diplomātijas sasniegumiem, kas strādā, piemēram, ar sociālo progresu un sabiedrības veselības aizsardzību, pateicoties Starptautiskajai darba organizācijai un Pasaules veselības organizācijai, kuras arī ietilpst ANO sistēmā. Jautājot, kādēļ un vai ANO ir svarīga Latvijai, jāatceras, ka Latvijas valsts pastāvēšana nav iedomājama bez starptautisko tiesību ievērošanas. Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība ir priekšnosacījums Latvijas valstiskumam un nepārtrauktībai. Mazām valstīm starptautisko tiesību ievērošana ir daļa no valsts drošības. Tāds ir arī Latvijas ārlietu dienesta uzdevums – stiprināt Latvijas drošību un valstiskumu – Latvijas balss ANO DP ir veids, kā to sasniegt. ...

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju, izskaidrot Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas jēgu, tiesu praksē iezīmētos pieļaujamības kritērijus, kā arī riskus, kas rodas, ja izņēmums kļūst par ikdienu. ...

Atbilstoši civilprocesa sacīkstes principam pierādījumu iesniegšana un faktisko apstākļu norādīšana galvenokārt ir tieši pušu pienākums, tāpēc aktuāls ir jautājums: kā noteikt robežu starp tiesas pienākumu vadīt procesu un nepieļaujamu vienas puses procesuālu atbalstīšanu? Tāpat būtisks ir jautājums: vai gadījumos, kad tiesas procesuālais atbalsts tiek atzīts kā pieļaujams (piemēram, norādot uz neprecīzi formulētu prasījumu), nebūtu jāpastāv noteiktām vadlīnijām attiecībā uz to, kad un kādā formā šis atbalsts tiek sniegts? Šīs publikācijas mērķis ir aizsākt praktiskajā pieredzē balstītu diskusiju par to, vai nolūkā veicināt uzticību tiesu varai visiem civillietu iztiesāšanā iesaistītajiem nebūtu jāvienojas par to, kad un kāds procesuālais atbalsts ir pieļaujams. ...

Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie kritēriji tiek piemēroti konkrētajos lēmumos. ...

Maksātnespējas kontroles dienesta pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad tika izveidota valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”. Tās izveides mērķis bija nodrošināt likumīgu, efektīvu un pārskatāmu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu norisi, kā arī aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā. Vēlāk minētā valsts aģentūra tika pārveidota par tiešās pārvaldes iestādi un 2018. gadā ieguva nosaukumu “Maksātnespējas kontroles dienests”. Savukārt līdz ar nesenajiem grozījumiem normatīvajā regulējumā Maksātnespējas kontroles dienestu ir skārušas būtiskas pārmaiņas, piedzīvojot vēl vienu transformāciju – iestāde ir likvidēta, bet tās funkcijas ir pārdalītas. Šajā rakstā sniegts ieskats dienesta līdzšinējās funkcijās un to jaunajā sadalījumā. ...

2026. gada 11. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā1 (turpmāk – MNL), kas izstrādāti, lai saskaņotu MNL regulējumu ar Ministru kabineta rīkojumu par Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju un tā funkciju nodošanu Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai.2 Grozījumi ir stājušies spēkā 2026. gada 1. oktobrī, kad abas iestādes pārņēma Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas. Līdzās maksātnespējas jomas institucionālajai reformai ar grozījumiem paplašināta maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administratori) profesionālās pašpārvaldes loma un pārskatīta administratoru eksaminācijas un kvalifikācijas pilnveides kārtība. Izmaiņas skar arī administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu (turpmāk – uzraugošās personas) disciplinārlietu kārtību. Savukārt, ievērojot Satversmes tiesas atziņas, pārskatīti arī administratoriem un uzraugošajām personām noteiktie amata ieņemšanas ierobežojumi. Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu institucionālo pārmaiņu pamatojumā un pieņemtajos grozījumos, skaidrojot valsts pārvaldes iestāžu un administratoru profesionālās pašpārvaldes turpmāko kompetenci, kā arī izmaiņu nozīmi administratoru un uzraugošo personu darbībā. ...

Komerclikuma 161. panta otrā daļa paredz, ka kapitālsabiedrības dalībnieki var vienoties par citādu dividenžu sadales kārtību, atkāpjoties no proporcionalitātes principa, ja šāda kārtība ir noteikta statūtos. Tomēr likumdevējs nav konkretizējis, cik detalizētam un kādam pēc satura jābūt šādam statūtu regulējumam, lai tas atbilstu likuma prasībām. Tiesu prakse ir sniegusi zināmu skaidrojumu par to, kāds statūtu tvērums nav uzskatāms par pietiekamu, taču jautājums par to, kāda peļņas sadales citādā kārtība ir pieļaujama, joprojām ir neskaidrs. ...

2026. gada 11. martā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2026/697 par sadarbību starp izpildiestādēm, kas nodrošina Direktīvas (ES) 2019/633 prasību izpildi negodīgas tirdzniecības prakses novēršanai starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē1 (turpmāk – Regula 2026/697). 2026. gada 31. martā tā stājās spēkā, un tās piemērošana tiks uzsākta no 2027. gada 10. septembra. Jaunais regulējums stiprina dalībvalstu iestāžu spēju efektīvi sadarboties pārrobežu gadījumos, tādējādi uzlabojot piegādātāju aizsardzību un veicinot godīgu konkurenci visā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Šī raksta mērķis ir aktualizēt iepriekš publiskoto informāciju par negodīgu tirdzniecības praksi2 pēc Direktīvas 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē3 (turpmāk – Direktīva 2019/633) stāšanās spēkā, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu pārkāpumiem un starptautiskās sadarbības mehānismiem. Rakstā tiks aplūkoti pārrobežu sadarbības aspekti negodīgas tirdzniecības prakses uzraudzībā, piemērojamās tiesības un jurisdikcijas atšķirības. ...

Kopš Covid-19 krīzes ir pagājuši pieci gadi, taču tiesu prakses aktualitātes Senāta Administratīvo lietu departamentā tikai tagad ir sasniegušas daudzas lietas, kas saistītas ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pieņemtajiem lēmumiem krīzes skartajiem uzņēmumiem granta veidā neizmaksāt vai nepilnīgi izmaksāt apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijas. Uzņēmējdarbības vidi vairākus gadus pēc Covid-19 būtiski skāra “iesaldētie” līdzekļi vai neizmaksātās kompensācijas, kas būtiski ietekmējušas uzņēmumu konkurētspēju, nodokļu maksātspēju un izaugsmi. Šajā rakstā autores ilustrē problemātiku, ar ko saskaras daudzi VID klienti: grāmatvedības un juridiskās terminoloģijas lietošanas atšķirības un no tām izrietošo retorisko jautājumu – vai Latvijas uzņēmumu grāmatvedības termini, kas ir viennozīmīgi skaidri un izprotami biznesa un finanšu zinātnē, kļūst sekundāri, ja tos attiecina uz tiesību zinātni un normatīvajos aktos izmantoto terminoloģiju, kur tiesību piemērotāji ir juristi? Rakstā analizēta Latvijas administratīvo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūras nozīme uzņēmējdarbību regulējošo normatīvo aktu pareizā piemērošanā, kas ar novēlošanos sniegusi taisnīgu risinājumu daudzos administratīvajos strīdos ar VID. ...

Tiesību piemērotājiem var būt neskaidrība par to, vai juridiski ir pieļaujama situācija, kad vienās un tajās pašās darba tiesiskajās attiecībās ir divi darba līguma uzteikumi. Piemēram, vai darba devējam pēc pirmā darba līguma uzteikuma izsniegšanas darbiniekam laikā, kamēr uzteikuma termiņā darba tiesiskās attiecības vēl nav izbeigušās, ir tiesības izsniegt citu uzteikumu uz atšķirīga pamata no pirmā uzteikuma. Kā šādu situāciju juridiski pareizi kvalificēt? Vai tas būs pirmā uzteikuma atsaukums? Praksē, lai arī reti, tomēr ir iespējamas situācijas, kad rodas nepieciešamība pēc diviem patstāvīgiem darba līguma uzteikumiem. Senāts šogad šādu gadījumu ir risinājis spriedumā lietā Nr. SKC‑53/2026,1 kura argumenti un atziņas izmantoti šajā rakstā. Šī raksta mērķis ir vienotas tiesību normu piemērošanas un vienveidīgas tiesu prakses veicināšanas nolūkā sniegt skaidrojumu ar praktiskiem piemēriem: 1) par diviem patstāvīgiem darba līguma uzteikumiem un 2) par darba devēja uzteikuma atsaukšanu. ...

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) 2026. gada 3. septembra spriedums lietā C-798/24, Jautiva,1 kas pieņemts pēc Satversmes tiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā par akciju sabiedrību akcionāru personas datu publiskošanu, no pirmā acu uzmetiena varētu šķist vēl viens spriedums pēdējos gados arvien plašākajā personas datu aizsardzības judikatūrā. Tomēr sprieduma nozīme ir plašāka. Tiesa ne vien precizē Direktīvas (ES) 2017/1132 tvērumu un turpina lietā Luxembourg Business Registers aizsākto pieeju personas datu publiskai pieejamībai, bet arī diezgan uzskatāmi parāda robežu starp sabiedriski noderīgu publiskumu un tā juridisko nepieciešamību. Savukārt šī robeža ļauj uzdot jau nedaudz citu jautājumu – cik plaša ir likumdevēja un arī tiesas juridiskās izvēles telpa situācijā, kad vairāki risinājumi var kalpot leģitīmam mērķim, bet atšķirīgi ierobežo pamattiesības? Lietas nozīmi zināmā mērā apliecina arī tās dalībnieku loks. Rakstveida apsvērumus Tiesai iesniedza ne vien pieteikuma iesniedzēji un Latvijas valdība, bet arī Polijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas valdības, kā arī Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Lai arī no publiski pieejamās informācijas nav iespējams rekonstruēt lietas dalībnieku apsvērumu argumentāciju, tomēr šāds procesa dalībnieku loks uzsver šī jautājuma aktualitāti un nozīmīgumu. ...

Aizvadītā mēneša hronikā ir ietverts dažādu likumdošanas un tiesu prakses aktualitāšu apskats. ...

Jurista profesionālā dzīve paiet kopā ar tiesību normām. Un neatkarīgi no tā, vai normas ir rakstītas vai nerakstītas, tās vienmēr būs izteiktas valodā – apbrīnojami dzīvā un tādēļ mainīgā un nenoteiktā sociālā instrumentā, kur teksta jēgu ietekmē konteksts, laikmets un individuālā uztvere. Valodas dabiskā nenoteiktība ietekmē arī tiesību normu – lai gan normas teksts var būt precīzs un nemainīgs, tā jēgas noskaidrošana un attiecināšana uz konkrēto situāciju nav reducējama uz mehānisku teksta nolasīšanu, un starp tekstu un tā piemērošanu ir vieta atbildīgai interpretācijai. Šī eseja ir par lasīšanu kā pastāvīgu treniņu prasmei cienīt tekstu, nekalpojot burtam, un prasmei atpazīt interpretācijas iespējas, neaizmirstot par teksta jēgas un mērķa nospraustajām robežām. ...