MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā” (turpmāk - Likums).  ...

Senāta Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā, kurā Skaidrīte Ābrama cēlusi prasību pret Edvardu Smiltēnu, lūdzot atsaukt nepatiesas, prasītājas godu un cieņu aizskarošas ziņas, atvainoties par šo ziņu izplatīšanu un piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību. Senatoru kolēģija atzina, ka prasītājas kasācijas sūdzībā norādītie argumenti neliecina par to, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums būtu nepareizs vai ka izskatāmajai lietai būtu nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums par prasības noraidīšanu pilnībā.  ...

2025. gada 8. februārī Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas tika neatgriezeniski atvienotas no Krievijas sinhronās zonas IPS/UPS,1 bet nākamajā dienā, pēc sekmīgas izolētās darbības programmas izpildes, Baltijas valstis tika pievienotas kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai. Savukārt 2025. gada 25. novembrī tika pabeigta arī juridiskā sinhronizācija – Baltijas pārvades sistēmas operatori (turpmāk – PSO) kļuva par pilntiesīgiem Eiropas sinhronās zonas dalībniekiem. Rakstā aplūkots, kā Baltijas valstis izveidoja juridisko pamatu sinhronizācijai, kādi izaicinājumi bija jāpārvar un kā nodrošināt sistēmas stabilu darbību nākotnē. ...

Senāta Civillietu departaments ir izskatījis kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta personas prasība pret zemnieku saimniecību, un atzinis, ka ir pamats atcelt minēto spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā.  ...

Ģenerālprokurors Armīns Meisters ir nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot neizsludināt likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā” un nodot to Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.  ...

Rīgas Stradiņa universitātes Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē 2024. gada 20. decembrī tika aizstāvēts šī raksta autores promocijas darbs “Repo darījumu problemātikas tiesiskie aspekti un to risinājumi” (darba zinātniskais vadītājs profesors – Dr. iur. Jānis Grasis). Atsaucoties “Jurista Vārda” aicinājumam, šajā rakstā promocijas darba autore sniedz ieskatu sava pētījuma tēmas aktualitātē, galvenajos secinājumos un atziņās.1 ...

Augstākās tiesas plēnumā 16. janvārī senatori izvērtēja Augstākās tiesas darbu aizvadītajā gadā. Senāta departamentu darbu analizēja to priekšsēdētāji – Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Aivars Uminskis, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Anita Kovaļevska. Ziņojumu par Disciplinārtiesas darbu sniedza tās priekšsēdētājs Normunds Salenieks. Savukārt plēnuma noslēgumā Augstākās tiesas priekšsēdētājs sniedza kopsavilkumu par Augstākās tiesas darbu 2025. gadā un uzdevumiem 2026. gadā.  ...

No 2026. gada 12. līdz 16. janvārim Saeimā un Ministru kabinetā virzīti likumprojekti, kā arī nacionālās un starptautiskās tiesas papildinājušas judikatūras krājumus. Apskatā apkopotas aizvadītās nedēļas aktualitātes. ...

1922. gadā tika nodibināta Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (turpmāk – PSRS). 1924. gadā pie varas nāca Josifs Staļins (Иосиф Сталин, 1878–1953),1 kura valdīšanas periodā, kas ilga līdz 1953. gadam, PSRS piedzīvoja intensīvu kolektivizāciju un industrializāciju, kā arī sasniedza visaugstāko totalitārā režīma terora pīķi visā valsts pastāvēšanas laikā.2 Šajā periodā padomju ģimene tika stingri pakļauta politiskās varas, ekonomiskās attīstības un plānveida sociālo pārmaiņu ietekmei,3 līdz ar to sieviešu brīva izvēle tika pakārtota valsts interesēm. Šis ir turpinājums rakstam “Sievietes tiesību apjoms Krievijas Padomju Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā salīdzinājumā ar sievietes tiesisko statusu Krievijas impērijā”,4 un šī raksta mērķis ir atspoguļot, kāpēc, neraugoties uz Staļina propagandu un spēkā esošo normatīvo regulējumu, PSRS līdz 1953. gadam tā arī netika panākta faktiska dzimumu līdztiesība. ...

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2025. gada 17. decembra līdz 2026. gada 16. janvārim pieņemtajiem lēmumiem. ...

Aizsākot jaunu videopublikāciju ciklu “Mēneša saruna”, 2026. gada janvārī “Jurista Vārds” nāk klajā ar pirmo raidieraksta sēriju, kam turpmāk ik mēnesi sekos vēl citas. Šajā sarunā par aktualitātēm jaunākajā žurnālā un tiesību telpā piedalās redakcijas pārstāvis un kārtējā mēnešraksta autori.  ...

Senāta Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā fiziska persona bija cēlusi prasību pret izdevniecību SIA “ŽURNĀLS SANTA” par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un publisku atvainošanos.  ...

Janvāra noslēgumā tradicionāli tiek atzīmēta Datu privātuma diena – 28. janvāris ir simbolisks atgādinājums par personas datu aizsardzības nozīmi demokrātiskā sabiedrībā. Tas ir īpaši aktuāli laikā, kad digitālā transformācija paplašina datu apstrādes iespējas. Turklāt 2026. gadā apritēs desmit gadi kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas pieņemšanas. Desmitgade rosina uzdot neērtus, tomēr nepieciešamus jautājumus par līdzsvaru ...