MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Ženēvas advokāts un konstitucionālos jautājumus pētošais rakstnieks Džons Luijs de Lolms (Jean-Louis de Lolme, 1740–1806) raksturojis Apvienotās Karalistes parlamenta kompetenci likumdošanas jomā ar teicienu, ka parlaments var visu, izņemot dzimumu maiņas veikšanu.1 Latvijas gadījumā šo teicienu var attiecināt uz likumdevēja rīcību, pieņemot individuālos likumus jeb likumus, kuri nesatur tiesību normas un ar kuriem tiek izlemti vienreizēji gadījumi. Kā iepriekšējā rakstā2 tika secināts, kopš neatkarības atjaunošanas pieņemti vismaz 117 individuālie likumi. Šī raksta mērķis ir skaidrot šo fenomenu, ņemot vērā faktu, ka Latvijas tiesību zinātnē šis jautājums nav detalizēti pētīts. Šajā rakstā autors vispirms noskaidros, vai individuālu likumu pieņemšana ir likumdošanas tiesību īstenošana un kā pareizi šādus likumus definēt, tad autors meklēs atbildi uz jautājumu, vai šādi likumi atbilst tiesiskas valsts princips (vai ir pieļaujami) un kurai tiesu varas institūcijai piekrīt šo likumu tiesiskuma kontrole. ...

2026. gada 19. oktobrī Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja Ilzi Brands-Kehri Eiropas Savienības īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos amatā. Līdz ar šo lēmumu 2 no 11 ES īpašo pārstāvju amatiem ieņem Latvijas pārstāvji.  ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 12. līdz 16. oktobrim. ...

Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore ir izskatījusi saņemto pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu un faktisko rīcību un atzinusi, ka pieteikums daļā par CVK rīcību ir pārsūtāms izskatīšanai pēc piekritības Administratīvajā rajona tiesā.  ...

Senāta Civillietu departaments ir izskatījis Finanšu ministrijas blakus sūdzību un atstājusi negrozītu Zemgales apgabaltiesas lēmumu lietā, kurā bez ievērības atstāts ministrijas iesniegtais nostiprinājuma lūgums.  ...

Šī gada 14. oktobrī Ģenerālprokuratūrā saņemts Satversmes tiesas 13. oktobra lēmums atteikties ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Armīna Meistera pieteikuma par divu Ministru kabineta protokollēmumu punktu atbilstību likumam tā sauktajā kokrūpnieku lietā. Prokuratūra norāda, ka Satversmes tiesa pieteikumu izvērtējusi procesuāli, nevis pēc būtības. Tās lēmums neietekmē paša kriminālprocesa virzību – kriminālprocesā turpinās aktīvs darbs. Prokuratūras vēršanās Satversmes tiesā ir atsevišķs tiesiskais solis, lai panāktu Ministru kabineta pieņemto aktu tiesiskuma izvērtējumu, un tā rezultāts nemaina kriminālprocesa norisi.  ...

Satversmes tiesa rīcības sēdē ir nolēmusi atteikties ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora pieteikuma, kurā tiesai lūgts vērtēt Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija sēžu divu protokollēmumu atbilstību Satversmes, vairāku likumu un Līguma par Eiropas Savienības darbību normām.  ...

2026. gada 13. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 8. oktobrī pieņemto likumu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”.  ...

Daļa mūsu dzīves notiek online. Tur liekam rīta kafiju, smieklīgus kaķu video, ceļojumu fotogrāfijas, dalāmies ar bērnu pirmajiem soļiem un vecāku jubilejām, svētkiem, priekiem un arī bēdām. Digitāli iepazīstamies, sarunājamies, strīdamies un apspriežam notiekošo pasaulē. Digitālā telpa nudien ir vide, kurā dzīvojam līdzās tai dzīvei, kas norisinās ārpus ekrāniem. Dažkārt tiešsaistē runājam un uzvedamies citādi – brīvāk, skaļāk ...

Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo locekli uz divu gadu termiņu. Intervijā ar Latvijas vēstnieci ANO Sanitu Pavļutu-Deslandes lasiet, kādēļ Latvijai bija svarīgi izmantot šo iespēju, lai iegūtu tiesības lemt par miera un drošības jautājumiem kopā ar piecām pasaules lielvarām; vai un kādas ir Latvijas intereses daudzpusējā diplomātijā, kā arī vai Latvija pati vienmēr ievēro starptautiskās tiesības. Arī ANO kopumā sagaida lielas pārmaiņas – šogad notiek ANO ģenerālsekretāra atlases un ievēlēšanas procedūra, kura, ļoti iespējams, noslēgsies ar pirmās sievietes ievēlēšanu šajā amatā. Neizbēgami to pavada runas par mūžīgajām problēmām, ar ko saskaras pati ANO, – lielvarām, Otrā pasaules kara uzvarētājām, piešķirtās veto tiesības tiek izmantotas nevis tam, lai pasaule beidzot iegūtu universālu un taisnīgu pārvaldes formu, bet gan lai turpinātu cīņu par varu un ietekmi – gluži kā Vīnes kongresa dienās. Retāk dzirdam par tiem daudzpusējās diplomātijas sasniegumiem, kas strādā, piemēram, ar sociālo progresu un sabiedrības veselības aizsardzību, pateicoties Starptautiskajai darba organizācijai un Pasaules veselības organizācijai, kuras arī ietilpst ANO sistēmā. Jautājot, kādēļ un vai ANO ir svarīga Latvijai, jāatceras, ka Latvijas valsts pastāvēšana nav iedomājama bez starptautisko tiesību ievērošanas. Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība ir priekšnosacījums Latvijas valstiskumam un nepārtrauktībai. Mazām valstīm starptautisko tiesību ievērošana ir daļa no valsts drošības. Tāds ir arī Latvijas ārlietu dienesta uzdevums – stiprināt Latvijas drošību un valstiskumu – Latvijas balss ANO DP ir veids, kā to sasniegt. ...

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju, izskaidrot Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas jēgu, tiesu praksē iezīmētos pieļaujamības kritērijus, kā arī riskus, kas rodas, ja izņēmums kļūst par ikdienu. ...

Atbilstoši civilprocesa sacīkstes principam pierādījumu iesniegšana un faktisko apstākļu norādīšana galvenokārt ir tieši pušu pienākums, tāpēc aktuāls ir jautājums: kā noteikt robežu starp tiesas pienākumu vadīt procesu un nepieļaujamu vienas puses procesuālu atbalstīšanu? Tāpat būtisks ir jautājums: vai gadījumos, kad tiesas procesuālais atbalsts tiek atzīts kā pieļaujams (piemēram, norādot uz neprecīzi formulētu prasījumu), nebūtu jāpastāv noteiktām vadlīnijām attiecībā uz to, kad un kādā formā šis atbalsts tiek sniegts? Šīs publikācijas mērķis ir aizsākt praktiskajā pieredzē balstītu diskusiju par to, vai nolūkā veicināt uzticību tiesu varai visiem civillietu iztiesāšanā iesaistītajiem nebūtu jāvienojas par to, kad un kāds procesuālais atbalsts ir pieļaujams. ...

Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie kritēriji tiek piemēroti konkrētajos lēmumos. ...