MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Līdz 2024. gada 4. jūlijam Latvija bija vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā netika paredzēta šķīrējtiesas sprieduma atcelšana.1 Šī situācija radīja ne tikai tiesiskās drošības un taisnīguma trūkumu, bet izraisīja arī vairākus juridiskus un praktiskus izaicinājumus, uz kuriem vairākkārt norādījusi arī Satversmes tiesa.2 Šobrīd varam būt gandarīti, ka šis institūts Latvijā nu jau vairāk nekā gadu ir ieguvis praktisku pielietojumu. Tomēr tiesību piemērošanas praksē joprojām rodas būtiski jautājumi – kādi apstākļi kvalificējami atcelšanas pamatos un kā šie atcelšanas pamati šobrīd tiek interpretēti praksē? Šajā rakstā analizēti šķīrējtiesas spriedumu atcelšanas pamati un to saturs, vērtējot gan starptautisko pieredzi, gan līdzšinējo nacionālo praksi. ...

Kā liecina tiesu prakse un arī Senāta veiktais tiesu prakses apkopojums,1 lai arī tiesāšanās izdevumi civillietās nav centrālais tiesvedības jautājums, tomēr to pareiza piemērošana joprojām sagādā grūtības. Šajā rakstā autors nepretendē uz izsmeļošu tiesu prakses analīzi, bet diskusiju veicināšanas nolūkā sniedz viedokli par tiesāšanās izdevumiem kā zaudējumu veidu, iespēju veikt solidāru tiesāšanās izdevumu piedziņu un noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušā tiesībām kompensēt advokāta izdevumus. ...

Ievads Mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) pēdējos gados ir piedzīvojis strauju attīstību, kļūstot par neatņemamu daudzu nozaru sastāvdaļu – no veselības aprūpes un finanšu jomas līdz mākslai un izglītībai. Iespēja ar MI palīdzību salīdzinoši viegli radīt tekstus, attēlus, mūziku un citus radošus darbus rada arī būtiskus ar autortiesībām saistītus jautājumus. Bez tā, kas ir šādi radītu objektu autors vai kam pieder tiesības ...

9. oktobrī Tieslietu akadēmija aicināja visus tieslietu nozarei piederīgos uz sarunu par Izraēlas pieredzi bruņota konflikta laikā izdarītas seksuālās vardarbības izmeklēšanā un tiesāšanā. Pasākumu atklāja Tieslietu akadēmijas direktore Laila Jurcēna. Tieslietu akadēmijā viesojās Izraēlas armijas pulkvede, juriste un bijusī militārā prokurore Šarona Zagagi-Pinhase (Sharon Zagagi-Pinhas). Sarunu ar Latvijas tieslietu nozares pārstāvjiem vadīja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Uldis Krastiņš. ...

8. oktobrī Rīgas Juridiskajā augstskolā viesojās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Juridiskā biroja direktors Džons Svordss (John Swords), kurš publiskajā lekcijā1 pievērsās Ziemeļatlantijas līguma 5. panta interpretācijai un piemērošanai. Šī līguma kodols – kolektīvās aizsardzības princips – jau vairāk nekā septiņdesmit gadus kalpo kā pamats transatlantiskajai drošībai, taču šodien tas saskaras ar arvien sarežģītākiem jautājumiem: kas ir bruņots uzbrukums mūsdienu apstākļos, un kādas juridiskas sekas rada ne tikai kinētiski, bet arī kibertelpas un hibrīdi apdraudējumi? ...

Šogad aprit 30 gadi, kopš 1995. gadā savu darbību atjaunoja Latvijas tiesu augstākā instance – Senāts, ko reizē ar visu neatkarīgās Latvijas tiesu sistēmu 1940. gadā bija likvidējusi padomju okupācijas vara. Jubilejai par godu rīkotajā starptautiskajā konferencē Latvijas un ārvalstu tiesneši pulcējās, lai apspriestu tiesas pienākumus arī krīzes situācijās un demokrātijas apdraudējuma apstākļos nodrošināt tiesiskumu un tiesības uz taisnīgu tiesu. ...

Tieslietu akadēmijas izveide tika uzsākta šī gada sākumā, savukārt svinīga institūcijas atklāšana jaunajās telpās Rīgā, 11. novembra krastmalā, notika pagājušajā nedēļā, 17. oktobrī. Jaundibinātā nozares tālākizglītības iestāde jau var atskatīties uz iespaidīgu skaitu sarīkotu pasākumu. Akadēmijas mērķis ir tiesu sistēmas profesionalitātes un kvalitātes paaugstināšana. ...

Kā ik gadu, arī šogad ir veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja, noskaidrojot respondentu attieksmi pret tiesām un viņu vērtējumu par saskarsmi ar tiesvedības procesu.1 Salīdzinājumā ar iepriekšējos gados veiktajām aptaujām šā gada rezultāti uzrāda nelielas, tomēr pozitīvas izmaiņas vairākos aspektos. ...

14. oktobrī valdība apstiprināja likumprojektu par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026.–2028. gadam. 15. oktobrī finanšu ministrs Arvils Ašeradens nākamā gada valsts budžeta projektu izskatīšanai iesniedza Saeimā. ● ● ● Tieslietu padome 17. oktobra sēdē izskatīja Augstākās tiesas, apgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesu budžeta pieprasījumus 2026. gadam. Padome pauda iebildumus, ka valsts budžeta ...

15. oktobrī Vīnē, Austrijā, Valsts probācijas dienests saņēma Eiropas probācijas konfederācijas (CEP) apbalvojumu kategorijā "Ieguldījums probācijas atpazīstamības un profesionālisma stiprināšanā" par iniciatīvu "Changing Perceptions" (Mainot priekšstatus). Šis ir nozīmīgākais Eiropas apbalvojums probācijas jomā, ko CEP piešķir reizi trijos gados trīs kategorijās, izceļot inovatīvākās un nozīmīgākās iniciatīvas ...

Tieslietu ministrija noslēgusi projektu, izveidojot izglītojošus informatīvos materiālus audio un video formātā par dažādiem juridiskiem jautājumiem ar pārrobežu aspektu, kurus palīdz skaidrot un ikdienā risināt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Latvijas institūcijas. Projekta ietvaros izveidoti 16 izglītojoši video, kas sniedz skaidrojumus, kā risināt pārrobežu jautājumus dažādās dzīves situācijas. Videomateriālos apskatīta ...

Aizvadīto nedēļu notikumu biezoknī pagaidām bez plašākas ievērības ir palicis Saeimā pieņemtais lēmums "Par Krimināllikuma 132.1 panta piemērošanu", taču nav šaubu, ka tā unikalitāti tiesībnieki vēl daudz analizēs. Saeimas lietu pārzinātāju atmiņā nav cita šāda gadījuma, kad parlaments ar īpašu paziņojumu būtu izteicies par spēkā esošas normas sastāvu tās piemērošanas vajadzībām. Kā līdz tam nonāca? Šim Saeimas ...

Tieslietu padome 2025. gada 17. oktobra sēdē izskatīja Augstākās tiesas, apgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesu budžeta pieprasījumus 2026. gadam. Tieslietu padome pauda iebildumus par to, ka valsts budžeta izstrādes procesā nav tikusi nodrošināta pilnvērtīga un normatīvajiem aktiem atbilstoša tiesu varas viedokļa uzklausīšana. Tāpat nav sniegts pamatojums tiesu iestāžu prioritāro pasākumu neiekļaušanai budžeta projektā.  ...

Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā un nodevis atkārtotai izskatīšanai lietu, kurā prasītāja – fiziska persona – bija vērsusies tiesā pret divām juridiskām personām, lūdzot atcelt līgumu, ar kuru viņa bija pārdevusi sev piederošo dzīvokļa īpašumu vienai no atbildētājām, un pilnībā atjaunot viņas īpašuma tiesības uz pārdoto dzīvokli. Apgabaltiesa bija apmierinājusi prasītājas apelācijas sūdzību un atzinusi gan sākotnējo īpašuma pirkuma līgumu, gan atbildētāju vēlāk noslēgto savstarpējo līgumu par spēkā neesošiem.  ...