MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Šobrīd ir uzsākta desmitgades lielākā publisko iepirkumu regulējuma reforma. Tās mērķis ir samazināt paša iepirkuma procesa izmaksas, padarīt to ātrāku un efektīvāku, līdz ar to izdevīgāku visai sabiedrībai, kā arī atvieglot publisko iepirkumu veicēju praktisko ikdienas darbu un padarīt iepirkuma procesu saprotamāku un taisnīgāku no piegādātāju skatpunkta. “Jurista Vārda” raidierakstā “Juristu saruna” par reformas cēloņiem un mērķiem sarunājas ...

Senāta Civillietu departaments ir atzinis, ka nav pamata ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība apmierināta daļēji un atbildētājai uzlikts par pienākumu publiski atsaukt nepatiesās ziņas.  ...

Latvijas likumdevēja uzmanību šobrīd ir ieguvis jautājums par dzīvnieku tiesisko statusu, arī plašākā sabiedrībā rosinot plašas debates, vai Civillikumā ir jādefinē, ka “dzīvnieks nav lieta”. Šveicē šādi grozījumi ir veikti jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, un esmu tajos līdzdarbojies. Tāpēc atsaucos žurnāla “Jurista Vārds” aicinājumam dalīties viedoklī par šāda regulējuma nepieciešamību dzīvnieku aizsardzības stiprināšanai un apsvērumiem, kas ar to saistās. ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 10. līdz 14. augustam. ...

2031. gadā publiskais iepirkums Latvijā izskatīsies citādāk. Cik citādāk – to šodien vēl nezinām. 2026. gada reforma ir pirmā būtiskā iepirkumu regulējuma modernizēšana pēdējos desmit gados. Taču tās rezultativitāti izšķirs prakse: vai pasūtītāji spēs izmantot jauno rīcības brīvību, lai sasniegtu Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamos rezultātus, vai kompetences centri izveidosies par īstiem profesionalizācijas instrumentiem ...

Armīns Meisters ir prokurors visu savu darba dzīvi jeb vairāk nekā 25 gadus. To laikā viņš ir iepazinis prokuratūru dažādās tās struktūrvienībās un profesionālajā karjerā izdzīvojis visu prokuratūras sistēmas amatu hierarhiju. Bijis gan prokurors, gan virsprokurors, tostarp Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, un kopš 2025. gada 20. novembra ir Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Konkursā uz šo amatu viņš piedalījās atkārtoti, un pirmajā reizē izvēle notika par labu ilggadējam tiesnesim Jurim Stukānam. Tagad viņš ir J. Stukāna pēctecis, kurš, startējot konkursā uz ģenerālprokurora amatu, pērn aptaujā “Jurista Vārdam” pauda šādu viedokli: “Prokuratūras pārvaldības modelis un darba organizācija nav efektīva. Prokuratūras darbība ir jāmaina fundamentāli.” Tādēļ pēc iestrādāšanās jaunajā amatā jūlija vidū “Jurista Vārds” aicināja A. Meisteru uz plašāku sarunu, lai jautātu par viņa iniciētajām pārmaiņām prokuratūrā un arī nepieciešamību revidēt kriminālprocesuālo regulējumu, lai prokuratūras resursi tiktu izmantoti vēl efektīvāk un lietderīgāk. ...

Neraugoties uz to, ka diskusijas par bāriņtiesu lomu bērna tiesību aizsardzības sistēmā Latvijā notiek jau vairāk nekā desmit gadus, būtiskas strukturālas izmaiņas institucionālajā modelī līdz šim nav īstenotas, un veikti tikai tehniski uzlabojumi. Tāpēc šajā esejā dalos pārdomās, vai un kāpēc jau sen ir laiks bāriņtiesu reformai Latvijā. ...

Šajā rakstā apskatīts Senāta Civillietu departamenta (paplašinātā sastāvā) 2026. gada 10. jūnija spriedums lietā Nr. SKC-35/2026,1 kurā izteiktas judikatūrai nozīmīgas atziņas darba tiesību lietās, kā arī notikusi atkāpšanās no iepriekšējām judikatūras atziņām. ...

Šajā rakstā apskatīts Senāta Civillietu departamenta (paplašinātā sastāvā) 2026. gada 10. jūnija spriedums lietā Nr. SKC-57/2026,1 kurā izteiktas judikatūrai nozīmīgas atziņas darba lietās saistībā ar Darba likuma 109. panta pirmās un trešās daļas piemērošanas jautājumiem, proti, par minētajā pantā noteiktajiem aizliegumiem un ierobežojumiem darba līguma izbeigšanai situācijā, kad ir celta darba devēja prasība par darba līguma izbeigšanu sakarā ar to, ka arodbiedrība nav devusi piekrišanu darba līguma uzteikumam. ...

Raksta mērķis ir aplūkot platformu darba būtību, digitālajās darba platformās nodarbināto tiesisko statusu veidus un ar platformu darbā nodarbināto tiesiskā statusa noteikšanu saistītos problēmjautājumus, kā arī konstatēt, vai un cik efektīvi tos palīdzēs risināt Direktīvā 2024/2831 noteiktā platformās nodarbināto tiesiskā statusa noteikšanas prezumpcija. ...

Zaudējumu atlīdzināšanas prasībās par konkurences tiesību pārkāpumiem gan Latvijā, gan Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī ir vairāki jautājumi, uz kuriem skaidrākas un noteiktākas atbildes tiek joprojām gaidītas tiesu praksē. 2025. gada nogalē Senāta Civillietu departaments pieņēma divus būtiskus spriedumus lietās pēc AS “Latvijas valsts meži” prasībām, kas padarīja saprotamāku jau trīs reizes ievērojami grozītā Konkurences likuma 21. panta “Zaudējumu atlīdzināšana” piemērošanu. ...

Neatliekamajā medicīnā laiks nav tikai tehnisks rādītājs. Laiks ir dzīvības, veselības un cilvēka cieņas mērvienība. Tāpēc jautājums par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta reaģētspēju nav tikai iestādes iekšējās darba organizācijas jautājums, bet gan tiesiskas valsts jautājums – vai valsts spēj savlaicīgi nodrošināt medicīniskās palīdzības minimumu situācijās, kad cilvēka veselība vai dzīvība ir apdraudēta. ...