MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Eiropas Universitātes institūts (turpmāk – EUI) Itālijā ir tiesību, sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības centrs, kas piedāvā vairākas doktorantūras un pēcdoktorantūras studiju programmas, kā arī pētniecības platformu. Lai gan Latvijā šis akronīms nav tik pazīstams kā Oksfordas vai Kembridžas universitātes, Eiropas Savienības un citās starptautiskajās institūcijās pētnieki ar EUI grādu ir uz izķeršanu, jo tas ir augstākās kvalitātes pētniecības un starpdisciplināru prasmju apliecinājums. Turklāt šī privilēģijas ik gadu ir pieejama arī latviešiem. ...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 4. decembrī pasludināja tās 2025. gada 13. novembra lēmumu lietā SIA “TAVEX” pret Latviju, noraidot iesniedzējas sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. panta 1. punkta (tiesvedības ilgums) un 13. panta (efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi) iespējamiem pārkāpumiem. Savā 2019. gada 3. jūlija iesniegumā ECT iesniedzēja sūdzējās par aptuveni 12 gadus ilgušas administratīvās tiesvedības ilgumu un apgalvoja, ka tai Latvijā nebija pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, lai aizsargātu tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.  ...

Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatījis SIA "Lobanov" blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums bez lietas iztiesāšanas, ir atzinis, ka šis lēmums ir nepamatots un lieta jānodod Administratīvajai rajona tiesai, lai tā atkārtoti lemtu par pieteikuma virzību.  ...

Konkrētajā civillietā bija strīds par to, vai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) pamatoti atstādināja darbinieku no darba un vēlāk uzteica viņam darba līgumu. Uzteikums bija pamatots ar Darba likuma 101. panta 1., 2. un 3. punktu par šādiem darbinieka pārkāpumiem: pārbaudījumā licis studentei vērtējumu par viņas ārējo izskatu; pārkāpis atbildētājas rektora rīkojumos noteikto aizliegumu pārtraukt saziņu ar tiem JVLMA studentiem par privāta rakstura jautājumiem, ar kuriem šāda saziņa notikusi; veicis privāta rakstura saziņu ar studentēm, kas citastarp vērsta uz flirtu, aicinājumiem kopīgi lietot alkoholu.  ...

Civildienesta ierēdņu pārcelšana, bieži saukta arī par rotāciju, nereti rada iespaidu par “izrēķināšanos ar neērtiem ierēdņiem”. Valsts civildienesta likums gan noteic ko citu – tā paredzēta ne vien civildienesta uzdevumu efektīvai izpildei un ierēdņa kvalifikācijas izaugsmei, bet arī lai veicinātu sabiedrības uzticību civildienestam. Vai tā tiešām ir? Atbildes būs rodamas Tiesībsarga biroja diskusijā “Ierēdņu pārcelšana – starp sabiedrības uzticību, efektivitāti un labu pārvaldību!”, kas norisināsies 10. decembrī plkst. 14.00 – 16.30.  ...

Šajā “Jurista Vārda” laidienā tiek publicēta piecu rakstu kopa, kas veltīta tiesību piemērošanai ģeopolitiskajos apstākļos un ko pēc Senāta Administratīvo lietu departamenta iniciatīvas veidojuši administratīvās tiesas tiesneši un darbinieki. ...

Šā raksta mērķis ir analizēt ģeopolitiskā konteksta argumenta nozīmi un izmantošanu tiesību normu piemērošanā, pievēršoties šim argumentam kā saturiski – no konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību perspektīvas, tā arī metodoloģiski – no juridisko metožu mācības perspektīvas.  ...

Šajā rakstā autori sniedz ASV mākslīgā intelekta politikas un tiesiskā ietvara pārskatu gan federālajā, gan štatu līmenī un izskaidro to nozīmi un ietekmi uz mākslīgā intelekta attīstību un ieviešanu. ...

Šajā rakstā tiks sniegts ieskats Eiropas Savienības tiesībās garantētajos neatkarīgas un objektīvas tiesas principos un to tiesību piemērošanas aktualitātēs gan attiecībā uz ES Tiesu, gan ES dalībvalstu tiesām. ...

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai, iedarbinot pašaizsargājošās demokrātijas principu, ir iespējams novērst Krievijas agresijas faktorus Latvijas tiesību sistēmā, kā arī sniegt ieskatu šī principa izpausmē līdzšinējā judikatūrā. Rakstā tiks aplūkoti daži piemēri no iepriekš minētajām sfērām, kurās izpaužas Krievijas apdraudējums. Galvenais uzdevums ir noskaidrot, kā valsts ir reaģējusi uz šīm apdraudējuma sfērām un kā šajā reaģēšanas procesā iedarbojas pašaizsargājošās demokrātijas princips. ...

Vai mežizstrāde ir ārpus Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dabas aizsardzības regulējuma, un vai mežizstrāde ir “apzināta” rīcība, kas varētu būt aizliedzama, ja varētu traucēt putnus to ligzdošanas laikā? Tie ir jautājumi, kas izriet no diviem neseniem ES Tiesas spriedumiem, kuri tiks aplūkoti šajā rakstā. ...

Raksta mērķis ir atklāt konkrētu vispārējo tiesību principu piemērošanas metodoloģiju ģeopolitisko izaicinājumu laikā. ...

Šogad Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (turpmāk – ECK) aprit 75 gadi, un Latvija svin 30 gadus kopš pievienošanās Eiropas Padomes dalībvalstu saimei. Šajā laikā ECK ir piedzīvojusi vairākas izmaiņas un izaicinājumus. Tā ir papildināta ar 16 papildprotokoliem, kas grozījuši gan pašas ECK tekstu, gan to papildinājuši; tā ir piedzīvojusi dalībvalstu skaita pieauguma sprādzienu, kā arī zaudējusi dalībvalstis.1 ...

Šī gada oktobrī Rīgā, 11. novembra krastmalā, notika svinīgs pasākums, kurā plašāka publika tika iepazīstināta ar jaunu tieslietu nozares tālākizglītības institūciju – Tieslietu akadēmiju, kas formāli darbu bija uzsākusi jau šī gada 1. janvārī. Akadēmija pirmo reizi Latvijā institucionāli pastāvīgā struktūrā apvieno nozares mācību funkcijas, un tās mērķis ir tiesu sistēmas kvalitātes paaugstināšana. Tieslietu akadēmijas likums nosaka, ka tā plāno, organizē un īsteno mācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kā arī izmeklētājiem. Finansiālo pamatu akadēmijas izveidei lika Eiropas Savienības projekts, kura kopējais finansējums bija 7,5 miljoni eiro – par šo naudu renovētas un aprīkotas jaunās mācību iestādes telpas, izstrādātas mācību programmas un līdz šim arī nodrošināta apmācību norise; no nākamā gada 1. jūlija Tieslietu akadēmija tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Februārī, noslēdzoties amatu konkursam, Tieslietu akadēmijas direktores amatā Ministru kabinets apstiprināja tiesību zinātņu doktori Lailu Jurcēnu. Viņai ir vairāk nekā 20 gadu darba pieredze tieslietu sistēmā un valsts pārvaldē, tostarp L. Jurcēna ir strādājusi Satversmes tiesā, Valsts prezidenta kancelejā, piedalījusies dažādos starptautiskos tieslietu projektos, kā arī bijusi Tieslietu ministrijas konsultante Tieslietu akadēmijas izveides procesā. Sarunā ar “Jurista Vārdu” L. Jurcēna dalījās domās ne vien par jaunās institūcijas – Tieslietu akadēmijas – lomu tiesiskuma stiprināšanā un sabiedrības uzticēšanās tiesu varai veicināšanā, bet informēja arī par praktiskiem jautājumiem (mācību programmu veidošanas kritēriji, mācībspēku atlase u.c.), kas žurnāla lasītājiem noderēs, plānojot savu profesionālo pilnveidi. ...