Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājs - Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) aicina ikvienu līdz 2014.gada 18.februārim, rakstot uz e-pasta adresi: viedoklis@lnkc.gov.lv, izteikt savu viedokli par to, vai Dziesmu un deju svētku noslēguma diena būtu nosakāma par svētku dienu.
LNKC ir sācis grozījumu izstrādi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", plānojot noteikt, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienas ir svētku dienas.
Ņemot vērā to, ka likumprojekts skar būtiskas sabiedrības intereses, LNKC vēlas iegūt visaptverošu viedokli par šo jautājumu. Bez viedokļu apkopošanas elektroniski, janvārī tiks veikta arī plaša iedzīvotāju aptauja pētījumu centrā SKDS.
Savu viedokli 2013.gada 11.decembra sēdē jau ir paudusi Dziesmu un deju svētku padome, atbalstot ieceri par jaunu svētku dienu.
Dziesmu un deju svētku padome atbalstīja arī ieceri izstrādāt grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", paredzot: ja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darbdiena ir nosakāma par brīvdienu (līdzīgi, kā attiecībā uz 4.maiju un 18.novembri). Savukārt Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienai piešķirams svētku dienas statuss, bet nenosakot nākamo dienu par brīvdienu (kā 1.janvārim, Jāņi u.c.).
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāji - Valsts izglītības satura centrs norādīja, ka nākamo darba dienu pēc Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem nav nepieciešams noteikt par brīvdienu, jo noslēguma dienas koncerts nenotiek vēlu vakarā, tajā nav tik daudzskaitlīgs iesaistīto personu loks, kā arī dalībniekiem - skolēniem ir vasaras brīvlaiks.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena Dziesmu un deju svētku padomes sēdē, atbalstot svētku dienas statusa piešķiršanu, uzsvēra: "Mūsu tautai jāstiprina pašapziņa jāapzinās, ka šie svētki reizi piecos gados ir mūsu identitātes lielākais kopsaucējs, mugurkauls, kas satur mūs kopā."
Šo ideju atbalsta arī kultūras ministre, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde: "Kopš tradīcijas aizsākumiem 1873.gadā Dziesmu un deju svētkiem ir bijusi būtiska loma nācijas pašapziņas veidošanā un Latvijas valstiskuma idejas uzturēšanā un atjaunošanā. 21.gadsimtā Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir kļuvuši par lielāko un nozīmīgāko visas pasaules latviešu kopā sanākšanas notikumu un spilgtāko latviskās identitātes apliecinājumu pasaules kultūras daudzveidībā. Svētku noslēguma dienas noteikšana par svētku dienu Latvijas sabiedrībā aktualizētu gan tradīcijas vēsturisko misiju, gan tās sociālo lomu mūsdienu Latvijā."