Saeimas deputāti ceturtdien, 27.februārī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas sagatavoto grozījumu projektu Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu personām iespēju iepazīties ar informāciju par pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesneša profesionalitāti, kvalifikāciju, kompetenci un izglītību.
Likumprojekts ļaus izvēlēties kvalificētu, neitrālu šķīrējtiesnesi konkrēta strīda izšķiršanai, kā arī iepazīties ar Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegtajiem reglamentiem pirms pastāvīgās šķīrējtiesas izvēlēšanās, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai ikvienam, kas izvēlas pastāvīgo šķīrējtiesu, būtu skaidra kārtība, kādā pastāvīgā šķīrējtiesas institūcija pārliecinās par pušu izvēlētā šķīrējtiesneša atbilstību likuma prasībām, tiek paredzēts pienākums šķīrējtiesas reglamentā noteikt kārtību, kādā apliecināma šķīrējtiesneša atbilstība normatīvajiem aktiem.
Lai nodrošinātu pusēm iespēju iepazīties ar informāciju par šķīrējtiesneša profesionalitāti, kvalifikāciju, kompetenci, izglītību un izvēlēties kvalificētu, neitrālu šķīrējtiesnesi konkrēta strīda izšķiršanai, kā arī iepazīties ar UR iesniegtajiem reglamentiem pirms pastāvīgās šķīrējtiesas izvēlēšanās, likumdevējs plāno noteikt konkrētu termiņu šādas informācijas sniegšanai.
Vienlaikus ar paredzēto pienākumu noteikšanu pastāvīgajām šķīrējtiesām paredzētas sekas, kas iestāsies, ja tās dibinātājs likumdevēja noteiktajos termiņos neizpildīs likumdevēja gribu.
Turklāt, lai nodrošinātu ar pušu noslēgto līgumu uzņemto saistību izpildi strīdu gadījumos, kad pušu izvēlētā pastāvīgā šķīrējtiesa ar UR lēmumu ir izslēgta no šķīrējtiesu reģistra, ir paredzētas tiesības pusēm izvēlēties citu pastāvīgo šķīrējtiesu, vai arī, ja puses nevar vienoties, strīds tiek nodots izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai.
Tāpat ir paredzēts pārejas regulējums gadījumos, kad šķīrējtiesas ar UR lēmumu ir izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra, bet šajās šķīrējtiesās ir sākta lietas izskatīšana. Proti, tiek noteikts, ka šī pastāvīgā šķīrējtiesa pabeidz sākto lietu izskatīšanu likumdevēja noteiktajā termiņā.
Glabāšanā nododamās izskatītās šķīrējtiesu īstermiņa lietas (desmit gadi) paredzēts nodot glabāšanai Latvijas Nacionālajam arhīvam, izdevumus par glabāšanu sedzot no pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātāju līdzekļiem.
Izskatīto šķīrējtiesu lietu glabāšanas termiņi ir sasaistāmi ar saistību izpildes noilgumu saskaņā ar likuma normu, kas noteiks, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.