Notikumi Ukrainā ir pārbaudījums ne tikai pašai Ukrainai, bet arī Eiropas Savienībai (ES). Starptautisko organizāciju, tostarp arī ES reakcija uz notikumiem Ukrainā ir novēlota, bet situācija valstī un jo īpaši Krimas teritorijā ir ārkārtēja. Tāpēc Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte (LU SZF) sadarbībā ar Eiropas Parlamenta deputāti, LU prof. Inesi Vaideri aicina studentus uz diskusiju „Ukrainas krīze un ES institūciju loma tās risināšanā”, kas notiks 10.martā LU SZF.
LU SZF docents Toms Rostoks: „Notikumi Kijevā kopš 2013.gada rudens pakāpeniski ir attīstījušies no miermīlīgiem protestiem līdz pat šaujamieroču izmantošanai, prezidenta Janukoviča bēgšanai no valsts un tai sekojošai Krievijas karaspēka klātbūtnes pastiprināšanai Krimas pussalā. Pašreizējā situācija krievu analītiķa Dmitrija Treņina vērtējumā ir uzskatāma par nopietnāko apdraudēju Eiropas drošībai un stabilitātei laikā pēc aukstā kara. Līdz ar to likumsakarīgs ir jautājums par to, kā ES valstīm rīkoties situācijā, kad Ukrainā ir mainījusies politiskā vara un pastāv militāras konfrontācijas draudi starp Ukrainas un Krievijas bruņotajiem spēkiem. Pēdējo dienu notikumi liecina, ka ES valstis ir gatavas sniegt ievērojamu finansiālu atbalstu jaunajai Ukrainas valdībai, taču diskusijas vērts ir arī jautājums, vai ES nevajadzētu vērsties pret Krieviju ar sankcijām.”
Savukārt Inese Vaidere uzskata, ka ES ir nepieciešams efektīvāks kopējās ārpolitikas un drošības politikas lēmumu pieņemšanas mehānisms, kas ļautu šādās situācijās reaģēt ātrāk un izlēmīgāk. "Neaizmirsīsim, ka šie scenāriji, kas sākās Gruzijā un tagad turpinās Ukrainā, kādreiz var ļoti nepatīkami pārsteigt arī mūs, ja mēs neko nedarīsim,” norāda I.Vaidere. „Mēs nereti pārspīlējam ES atkarību no Krievijas. Ne tikai ES vajag Krievijas gāzi, bet Krievijai pat vēl vairāk vajag ES naudu, tāpēc ātrai rīcībai ir izšķiroša nozīme,” stāsta deputāte, aicinot studentus uz diskusiju.
Diskusija notiks pirmdien, 10.martā, plkst. 9.00 LU Sociālo zinātņu fakultātē, Lomonosova ielā 1A, 316. telpā.