Valdība otrdien, 8.aprīlī, atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka ar minēto likumu tiek pieņemta un apstiprināta Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību.
Pērn martā Latvija parakstīja Eiropas Padomes konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību, tāpat to ir parakstījušas 46 Eiropas Padomes dalībvalstis un 29 no tām šo konvenciju ir arī ratificējušas.
Konvencijā ir noteikti pienākumi dalībvalstīm, kuru izpilde ir vērsta nepieļaut un apkarot bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem, aizsargāt to bērnu tiesības, kuri cietuši no seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības, un veicināt sadarbību valstī un starptautisko sadarbību pret bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem.
Kā norādīts likumprojekta "Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību" anotācijā, Latvija kopumā izpilda konvencijā noteiktās prasības, tomēr, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu pilnīgu atbilstību tās normām, ir nepieciešams veikt atsevišķus grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai precizētu noziedzīga nodarījuma sastāvus un par tiem paredzētās sankcijas, noteiktu kriminālatbildību par nepilngadīgā prostitūcijas izmantošanu un pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī citus grozījumus.
Anotācijā rakstīts, ka atbilstoši uzdotajam pagājušā gada beigās stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kas paredz, ka no valsts budžeta apmaksā psihoterapeitisko un psiholoģisko palīdzību, ja šādas palīdzības nepieciešamību ir noteicis psihiatrs, lai novērstu noziedzīgus nodarījumus pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību.
Anotācijā papildināts, ka konvencijā noteikts tāds jurisdikcijas pamats, kas Latvijā netiek atzīts, proti, noteikta prasība paredzēt jurisdikciju attiecībā uz nodarījumiem, ko izdarījušas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas teritorijā.
Latvija ir konsekventi iebildusi pret šādu jurisdikcijas pamatu paredzēšanu arī citos starptautiskos tiesību aktos, jo nevienā nacionāla vai starptautiska līmeņa tiesību aktā, kas Latvijai ir saistošs, nav definēts jēdziens "pastāvīgā dzīvesvieta". Ievērojot minēto, ir nepieciešams izteikt atrunu saskaņā ar minēto punktu, kas dalībvalstīm ļauj šo jurisdikcijas pamatu nepiemērot vai piemērot tikai īpašos gadījumos.
Konvencijas prasību pilnīgai izpildei būs nepieciešami papildu grozījumi Kriminālprocesa likumā attiecībā uz informācijas apmaiņu par Latvijā notiekošu kriminālprocesu un cietušā tiesībām uz informāciju. Tieslietu ministrija papildus nepieciešamos grozījumus likumā gatava iesniegt kā priekšlikumus uz likumprojekta 3.lasījumu Saeimā.
Likumprojekts paredz, ka ar šo likumu konvencija tiek pieņemta un apstiprināta, tāpat likums nosaka institūcijas, kas būs atbildīgas par konvencijā paredzēto saistību izpildes koordinēšanu.