11.aprīlī stājas spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi „Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, kura 15.pants ir papildināts ar otro daļu, nosakot, ka, ja minētā likuma pārkāpumus konstatējusi Valsts kontrole, veicot revīziju, revidējamā vienība vai tās augstākā iestāde vai amatpersona piecu mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā Valsts kontroles lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, informē Valsts kontroli par šā panta pirmajā daļā minēto personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem.
Šī pēc Valsts kontroles ierosinājuma ieviestā norma vairs neļaus izvairīties no atbildības par prettiesisku un nelietderīgu rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu, uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Līdz šim revidējamās vienības un to augstākās institūcijas tikai retos gadījumos ir veikušas par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem atbildīgo amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtēšanu, atsaucoties vai nu uz tiesībsargājošo institūciju slēdziena gaidīšanu, vai uz citiem faktoriem.
Valsts kontroles ieskatā, lai nodrošinātu likumīgu un lietderīgu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu, kā arī novērstu pārkāpumu atkārtošanos, ir svarīgi vispusīgi izvērtēt konstatētos tiesību normu pārkāpumus, noskaidrot vainīgās personas un lemt, vai tās ir saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās, tajā skaitā disciplinārās, atbildības.
Valsts kontrole ir nosūtījusi vēstules visām ministrijām, neatkarīgajām institūcijām un pilsētu un novadu pašvaldībām, aicinot nodrošināt likumā noteiktās prasības ievērošanu gan pašās institūcijās, gan to padotības iestādēs, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās tās ir kapitāla daļu turētājas.
Tā kā sabiedrībai ir būtiski, lai tiktu vispusīgi izvērtēti visi Valsts kontroles konstatētie tiesību normu pārkāpumi un tiktu novērsta to atkārtošanās, Valsts kontrole rūpīgi sekos līdzi likumā noteiktā pienākuma izpildei.
