Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izstrādājis korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam. Biroja skatījumā, viens no uzdevumiem, ko vajadzētu ieviest, ir atbildības izvērtēšana amatpersonām par nelikumīgu materiālā stāvokļa uzlabošanos.
Rīcības virzienu īstenošanai ir izstrādāts uzdevumu un pasākumu plāns, kas paredz īstenot 135 pasākumus – galvenokārt grozījumus tiesību aktos, institūciju funkciju uzlabošanu, kā arī pasākumus, kas vērsti uz informācijas sniegšanu un izpratnes veicināšanu.
Pamatnostādnēs ir izvirzīti vairāki mērķi. KNAB uzskata, ka jānodrošina tāda publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politika, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai, un jāizveido tāda patstāvīgi darbojošās iekšējās kontroles sistēma, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā.
Tāpat KNAB uzskata, ka nepieciešams nodrošināt neizbēgamību no soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu.
KNAB ieskatā, jāierobežo naudas vara politikā. Šī mērķa sasniegšanai vajadzīga politisko organizāciju finansēšanas atklātuma nodrošināšana un naudas lomas politikā mazināšana, kā arī sabiedrības veicināšana līdzdalības politikas veidošanas procesā.
Starp īstenojamiem pasākumiem KNAB min nepieciešamību izstrādāt normatīvā akta projektu, kas paredz papildu rotācijas nosacījumus valsts pārvaldes darbiniekiem atkarībā no korupcijas risku faktoriem amata pienākumu veikšanā.
Eksperti rosina izstrādāt pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības aprēķina metodoloģiju, kas būtu vienīgais oficiālais atsauces datu avots minimālās darba samaksas noteikšanā valsts pārvaldē.
KNAB rosina analizēt, identificēt korupcijas riskam pakļautos amatus valsts pārvaldē ar ļoti zemiem ienākumiem un plānot atlīdzības pieaugumu.
Lielu uzsvaru pamatnostādnēs KNAB liek uz sabiedrības izglītošanu par korupcijas risku identifikācijas un novēršanas jautājumiem.
Tāpat speciālisti iesaka pārskatīt Saeimas deputātu ētikas kodeksu, izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta locekļu ētikas kodeksu un izstrādāt kodeksu valsts pārvaldē nodarbinātajiem.
KNAB rosina izvērtēt iespējas izmantot valsts amatpersonas deklarācijā iekļautās ziņas personas ienākumu likumības kontroles pilnveidošanā un izstrādāt metodiku, lai labāk identificētu korupcijas riskus, pārbaudot valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarācijas, un regulāri pārskatīt sistēmas attiecībā uz nejaušajām pārbaudēm.
Eksperti domā, ka vajag popularizēt ziņošanas mehānismus sabiedrībā un izvērtēt iespējas piešķirt finansiālu atlīdzību trauksmes cēlājiem, kuru sniegtā informācija ļāvusi atklāt noziedzīgu nodarījumu.
KNAB arī vēlas paplašināt biroja kompetenci attiecībā uz tiesībām izmeklēt koruptīvus nodarījumus arī privātajā sektorā.
"Izvērtēt noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā pārkāpumu sastāvus, par ko ir paredzēta atbildība Krimināllikumā, lai izdarītu secinājumus, vai ir iespējams piemērot atbildību par nelikumīgu materiālā stāvokļa uzlabošanos, tas ir, valsts amatpersonas īpašumu ievērojamu palielināšanos, ko valsts amatpersona nespēj pamatot ar tās likumīgajiem ienākumiem, un, ja nepieciešams, sniegt priekšlikumus likuma grozījumiem," teikts pamatnostādnēs.
Attiecībā uz naudas varas ierobežošanu politikā KNAB rosina izvērtēt politisko partiju finansēšanas sistēmas darbību pēc grozījumiem likumā par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu partijām, kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai nodrošinātu partiju darbību starpvēlēšanu periodos, mazinātu partiju atkarību no lieliem ziedojumiem, kā arī veicinātu nelielu ziedojumu piesaisti.
Balstoties uz KNAB saņemtajiem iesniegumiem un veiktajām pārbaudēm, jāanalizē slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas izpausmes iepriekšējos priekšvēlēšanu periodos un jāsniedz priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem slēptas aģitācijas riska novēršanai.
Pamatnostādnes pagājušonedēļ tika skatītas valsts sekretāru sanāksmē.