Rīgas Brīvostas pārvaldes modelis ir jāpilnveido, lai nodrošinātu iestādes vadības atbildību par tās darbības tiesiskumu un lietderību, 14.maijā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē deputātiem paziņoja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Šāda nostāja saskan arī ar Pasaules Bankas ekspertu rekomendācijām, kas tika sagatavotas pēc atbildīgās ministrijas pasūtījuma. Diemžēl Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, pretēji iepriekš solītajam, komisijas sēdē nepiedalījās.
Revīzijā tika konstatēta Rīgas Brīvostas pārvaldes sistemātiska normatīvo aktu prasībām un valsts pārvaldes principiem neatbilstoša rīcība, taču revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas gaita neliecina par iestādes spēju adekvāti un savlaicīgi reaģēt uz tās darbībā konstatētajiem trūkumiem. Tādēļ, Valsts kontroles ieskatā, ir nekavējoties jārisina jautājums par iestādes pārvaldes modeļa pilnveidošanu. Tā pašlaik ir Satiksmes ministrijas atbildība un ilgstoša šī jautājuma novilcināšana var radīt jaunas problēmas Rīgas Brīvostas pārvaldībā.
Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta direktors Aivars Ērglis informēja Saeimas deputātus, ka no 20 ieteikumiem, kuru ieviešanas termiņš tika pagarināts līdz 2014.gada 31.martam, par ieviestiem ir atzīstami 14, bet sešu ieteikumu ieviešana ir uzskatāma par uzsāktu. Tostarp pēc būtības nav izskatīti ieteikumi, kas saistīti ar komercdarbību Rīgas brīvostā, dienesta auto izmantošanas kārtību un stratēģisko mērķu sasniegšanai paredzētajām darbībām.
Atgādinām, ka Valsts kontrole revīzijā konstatēja nopietnus pārkāpumus Rīgas Brīvostas pārvaldes darbā – normatīvajiem aktiem neatbilstošu un nepamatotu līdzekļu tērēšanu, nolaidīgu rīcību, kā rezultātā gan radīti zaudējumi, gan nav gūti ieņēmumi. Nelietderīgo un nelikumīgo tēriņu apmērs laikā no 2009. līdz 2011. gadam sasniedzis 58,3 miljonus eiro.
