Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītā Satversmes preambulas projekta redakcija izskatīšanai otrajā lasījumā neprasa vajadzību pēc referenduma rīkošanas, uzskata parlamenta Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
I.Čepāne piekrīt uzskatam, ka referenduma nepieciešamība ir atkarīga no preambulas satura, taču arī viens no teksta autoriem jurists Egils Levits esot paudis uzskatu, ka tautas nobalsošana šajā jautājumā nav nepieciešama.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja ir vērsusies arī pie citiem juristiem ar lūgumu sniegt atzinumu par to, vai ir nepieciešams referendums otrajam lasījumam sagatavotajam preambulas tekstam. Aicinājums paust viedokli izteikts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājam Ringoldam Balodim, Saeimas Juridiskajam birojam un Rīgas Juridiskās augstskolas prorektoram Mārtiņam Mitam.
Plānots, ka Saeima preambulas projektu otrajā lasījumā skatīs 5.jūnijā. Skatot to trešajā, galīgajā, lasījumā, deputāti nevarēs paredzēt ko būtiski jaunu, jo tāda rīcība būtu pretēja praksei, skaidroja politiķe.
Par Saeimā topošo Satversmes preambulu var būt nepieciešams referendums, taču tas būs atkarīgs no tā, kādu saturu deputāti Latvijas pamatlikuma priekšvārdā ieliks, norāda Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
A.Laviņš uzskata, ka referendums būtu nepieciešams, ja preambula saturiski skartu to Satversmes pantu loku, par kuru grozīšanu tiek prasīta tautas nobalsošana.
Saeimas deputāti 27.martā konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumu projektu, kas paredz mainīt valsts pamatlikuma ievaddaļu, iekļaujot tajā preambulu.
Satversmes preambulas jaunajā projektā vairs nav minēts "valstsnācijas" jēdziens. Koalīcijas partneriem izdalītajā skaidrojumā pausts – lai gan šis jēdziens nav lietots, domu tas nemaina, jo konkrētāk atklāti attiecīgā vārda atsevišķi elementi.
Līdz šim E.Levita piedāvātajā preambulas tekstā bija teikts: "(..) nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918.gada 18.novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī."
Savukārt jaunajā projektā šis punkts skanēja šādi: "1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību."