Nav skaidrs, kurp Latvija dodas un ko valsts grib sasniegt, - ja, aizbildinoties ar naudas trūkumu valsts budžetā, neinvestē bērnos, kuri palikuši bez ģimenes aprūpes, ja nevar nodrošināt cilvēka cienīgu atalgojumu un pensijas, neinvestē izglītībā un nepalīdz piecelties cietumniekiem, kas ir paklupuši, tad jājautā valsts vadītājiem, kā viņi redz Latvijas tālāko attīstību, intervijā aģentūrai LETA atzīst tiesībsargs Juris Jansons.
Viņš uzsver, ka bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesību nodrošināšana valstī ilgstoši ir ļoti aktuāla problēma. Saskaņā ar statistikas datiem 2013.gada 1.janvārī ārpusģimenes aprūpē atradās 8095 bērni, no tiem 1889 aprūpe tika nodrošināta bērnu aprūpes iestādē. Pēc tiesībsarga domām, bāriņtiesas lēmums par bērna šķiršanu no ģimenes kā galējais bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības mehānisms ir pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja, rūpīgi izvērtējot, tiek konstatēts, ka nav iespējams novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus, viņam paliekot ģimenē. Pērn Tiesībsarga birojā saņemti 173 iesniegumi par bērna tiesību jautājumiem, tostarp par iespējamiem pārkāpumiem, tika ierosinātas 37 pārbaudes lietas.
Lai apzinātu situāciju par audžuģimenēm un izveidotu vidējās audžuģimenes "portretu", Tiesībsarga birojs 2013.gada jūnijā veica Latvijas bāriņtiesu aptauju. Uz aptaujas jautājumiem atbildēja 123 bāriņtiesas. Kopā tika sniegta informācija par 520 audžuģimenēm. Visvairāk audžuģimeņu dzīvo Kandavas novada administratīvajā teritorijā - 75, Rīgā - 52, Tukuma novadā - 30 audžuģimenes. Dati liecina, ka pārsvarā audžuģimenes pienākumus pilda personas, kuru vidējais vecums ir 41-50 gadi. Šīs personas veido 38,27% no kopējā skaita. Tāpat dati parāda, ka audžuģimenes pienākumus biežāk uzņemas pildīt personas ar vidējo un augstāko izglītību, attiecīgi 51,63% un 28,01%, bet visretāk ar pamatizglītību - 3,58% gadījumu.
Saņemtās atbildes par audžuģimenes ienākumu gūšanas veidu liecina, ka 64% no visām 520 audžuģimenēm strādā algotu darbu un ir darba ņēmēji. Saimniecisko darbību veic 13% audžuģimeņu, un tikai 7% ir valsts pensijas saņēmēji. 15% audžuģimeņu ienākumus negūst no algota darba vai valsts pensijām, un to vidū ir zemnieku saimniecības īpašnieki, mājsaimnieces, bezdarbnieki.