Valsts kanceleja kā vienu no mērķiem turpmākajiem gadiem ir noteikusi pašvaldību iesaistīšanu nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentu izstrādē un to ieviešanā.
Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam kā viens no uzdevumiem ir noteikt, ka reģionos darbojas pašvaldību priekšsēdētāju padome reģiona attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, iesaistot pašvaldības nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentu izstrādes un īstenošanas procesā.
Kā uzdevums arī noteikts izvērtēt jautājumu par vienotas dekoncentrētas valsts pārvaldes sistēmas veidošanu reģionā uz plānošanas reģionu iestāžu bāzes. Valsts kanceleja uzskata, ka tas nodrošinātu vienotas dekoncentrētas valsts pārvaldes sistēmas veidošanu reģionā uz plānošanas reģionu iestāžu bāzes.
Tāpat dokumentā teikts, ka nepieciešams arī izveidot uz reģioniem dekoncentrētu pašvaldību pārraudzības sistēmu, paralēli arī uzlabojot ministriju un to resoru sadarbību ar pašvaldībām.
Lai pilnveidotu valsts institūciju savstarpējo sadarbību reģionos, Valsts kancelejai ir iecere plānošanas reģionus pārveidot par valsts tiešās pārvaldes iestādēm. Tas, pēc ekspertu domām, nākotnē būtu pamats vairāku reģionālo valsts pārvaldes institūciju kopdarbībai reģionā. Turklāt šādā veidā varētu panākt arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju, teikts pamatnostādnēs.
Valsts kanceleja atgādina, ka jau kopš neatkarības atgūšanas aktuāls ir jautājums par vienotu valsts reģionālā teritoriālā iedalījuma noteikšanu, kas nepieciešams valsts pārvaldes darba organizācijai. Patlaban valstī ir vairāk nekā 30 dažādi valsts institūciju reģionālie teritoriālie strukturējumi. Pašreizējais plānošanas reģionu iedalījums tika noteikts 2003.gadā, tomēr tam ir vairākas nepilnības, piemēram, plānošanas reģioniem nav noteikti administratīvie centri, atsevišķos ir divi lieli attīstības centri.
Savukārt teritoriju ģeogrāfiskais strukturējums apgrūtina veidot vienotu pieeju valsts pārvaldes darba organizācijai reģionos. Eksperti ir pārliecināti, ka pilnveidots valsts teritoriālais dalījums reģionos un reģionālo administratīvo centru noteikšana būtu priekšnosacījums tālākai valsts pārvaldes sistēmas attīstībai kopumā, valsts ekonomiskai attīstībai, kvalitatīvai publisko pakalpojumus nodrošināšanai reģionos.