Satversmes tiesa (ST) plkst.10.30 paredzējusi vērtēt lietu par ierobežojuma vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanās atbilstību Satversmei.
Lai arī ST sāka lietu skatīt rakstveida procesā, tomēr tika nolemts to skatīt mutvārdu procesā.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST pirmā kolēģija ierosināja lietu "Par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.panta pirmās daļas, ciktāl tā nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000, un republikas pilsētās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 101.pantam".
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstus novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000, un republikas pilsētās var iesniegt vienīgi reģistrēta politiskā partija, reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība vai divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.
Tikmēr Satversmes 91.pants paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Savukārt Satversmes 101.pants nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.
Konstitucionālo sūdzību par apstrīdēto normu ST iesniedza Rihards Pētersons, Jana Simanovska, Uldis Kronblūms un Kārlis Vilciņš. Viņi bijuši vēlētāju apvienības "Jūrmalnieki" kandidāti pērn Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes vēlēšanās, taču šīs apvienības iesniegtais saraksts nav ticis reģistrēts - atteikums tika pamatots ar apstrīdēto normu.
Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo viņu tiesības. No Satversmes 101.panta izrietot tiesības jebkurai personai kandidēt vēlēšanās. Ar apstrīdēto normu noteiktie ierobežojumi neesot nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, turklāt neesot saskatāms tāds sabiedrības ieguvums, kas attaisnotu ierobežojuma pastāvēšanu.
Tāpat norma nepamatoti un nesamērīgi pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret personām atkarībā no tā, kurā pašvaldībā šīs personas dzīvo.
