Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē šodien konceptuāli atbalstīts Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikums trīs bez konkrētas darba vietas palikušo Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu lietas risināšanā iesaistīt Tieslietu padomi.
Problēma ar trīs tiesnešu turpmākajām amata vietām radās pēc minētās palātas likvidēšanas un pēc tam, kad viņi netika pieņemti darbā AT Krimināllietu departamentā.
TM piedāvātais likuma grozījumu priekšlikums, kas gan vēl tiks precizēts, paredz noteikt, ka pēc AT Krimināllietu palātas darba izbeigšanas Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, pamatojoties uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, vakantajā AT Krimināllietu departamenta tiesneša amatā pārceļ Krimināllietu tiesu palātas tiesnesi, kas līdz 2014.gada 31.decembrim nav iecelts departamenta tiesneša amatā. Ja uz vienu amata vakanci pretendē vairāki palātas tiesneši, kas saņēmuši pozitīvu atzinumu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pārcelšanai amatā, pieņemot motivētu lēmumu, virza piemērotāko kandidātu.
Pašlaik AT Krimināllietu departamentā ir divas vakances.
TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina sēdē norādīja, ka kvalifikācijas kolēģijas lēmumu varēs pārsūdzēt Disciplinārtiesā.
Deputātu diskusijā gan izskanēja, ka nebūtu jānosaka tiesības pārsūdzēt Tieslietu padomes lēmumu, jo arī Eiropas līmenī šādas prakses neesot. Deputāts Gaidis Bērziņš norādīja uz teorētisku iespēju, ka kolēģija izvirzīs divus kandidātus un Tieslietu padome nolems atbalstīt viena kandidāta virzību.
Par minētajiem un citiem likuma grozījumu priekšlikumiem būs jālemj Juridiskajai komisijai.
Kā ziņots, apakškomisijā iepriekš tika pieļauta iespēja, ka, risinot trīs AT tiesnešu - Ludmilas Poļakovas, Jāņa Tiltiņa un Ervīna Kušķa - lietu, divi no viņiem varētu turpināt darbu AT, bet viens varētu tikt pārcelts uz darbu citā tiesā.
Saskaņā ar tiesu sistēmas reformu AT Krimināllietu tiesu palāta tika likvidēta 2014.gada 31.decembrī. Līdz ar to bija jārisina jautājums par piecu palātas tiesnešu iespēju strādāt par tiesnešiem nākotnē. AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs visus piecus tiesnešus virzīja uz četrām vakancēm AT Krimināllietu departamentā, savukārt departamenta kopsapulce nolēma, ka tikai divi no viņiem turpinās darbu AT kā Krimināllietu departamenta tiesneši. Līdz ar to palika aktuāls jautājums par pārējiem trim tiesnešiem.
Lai to risinātu, Tieslietu padome rosināja trīs AT tiesnešus pārcelt darbā Rīgas apgabaltiesā. Taču Saeima šo risinājuma variantu noraidīja.
Jau vēstīts, ka minētie trīs tiesneši patlaban atrodas duālā stāvoklī, proti, viņi arvien ir AT tiesneši, bet neeksistējošā struktūrvienībā.