Secinot, ka likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis šī gada 7.novembrī nodevis likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Saeimas šī gada 29.oktobrī pieņemtais likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” paredz izmaiņas prasībās pārejai uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu apraidi vienā valodā – valsts valodā vai svešvalodā.
Iepazīstoties ar daudzajiem lūgumiem neizsludināt Saeimas pieņemto likumu, likuma izstrādes materiāliem, kā arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē izskanējušajiem viedokļiem, Valsts prezidents secinājis, ka Saeima nav veikusi pienācīgu lēmuma ietekmes izvērtējumu.
Likuma normas, kas šobrīd tiek grozītas, vēl tikai 2014.gada 23.oktobrī tika pieņemtas ar skaidri definētiem mērķiem stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu kultūrvidē. Pamatojums, kāpēc nepieciešamas steidzamas izmaiņas sabiedrībai tik būtiskā jautājumā un kas ir mainījies tikai nedaudz vairāk kā gada laikā pēc regulējuma pieņemšanas, netika rasts arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē.
“Likumdošanas process, jo īpaši Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskos jautājumos, nedrīkst būt sasteigts un necaurskatāms”, uzsver Valsts prezidents. Tāpēc R.Vējonis aicina Saeimu no likuma strīdīgos grozījumus izslēgt. Ja Saeima tomēr uzskata, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, Valsts prezidents aicina tos virzīt izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu atbilstoši labas likumdošanas principam.
“Latvijas ģeopolitiskajā situācijā ir jāmazina ārvalstu informatīvās telpas ietekmi uz Latviju. Ir nepieciešama noteikta un skaidra valsts politika attiecībā uz valsts valodas un svešvalodu lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Saeimai ir plaša rīcības brīvība, lai rastu Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus,” norāda Valsts prezidents.