12.novembrī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pirmās darba grupas Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs laikā pauda sabiedrības informēšanas nepieciešamību par tiesiskā ietvara atšķirībām mūsu valstī un citās Eiropas valstīs, īpaši Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un Norvēģijā jeb valstīm, kuras visbiežāk ziņo par latviešu valstpiederīgo ģimenēm, kas nonāk sociālo dienestu redzeslokā.
Sanāksmes laikā Tieslietu ministrija informēja par esošo situāciju Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzībā ārvalstīs (plašāka informācija Tieslietu ministrijas prezentācijā).
Iesaistītās institūcijas vienojās par kārtības, kādā tiek izvērtēts bērna radinieks kā iespējamais aizbildnis, pilnveides nepieciešamību, proti, gadījumos, ja Latvijas valstspiederīgā bērns tiek izņemts no ģimenes, primāri par viņa aizbildni tiek meklēts bioloģiskais radinieks, pēcāk Latvijas valstspiederīgais, tādējādi nodrošinot bērnam vispiemērotāko kultūrvidi. Tieslietu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām izstrādās skaidru mehānismu, kādā turpmāk paredzēts izvērtēt potenciālo bērna aizbildni vai audžuģimeni.
Attiecībā uz Juridiskās palīdzības administrācijas pilnvaru paplašināšanu Latvijas valstspiederīgo bērnu interešu aizsardzībā ārvalstīs, darba grupas pārstāvji bija vienisprātis, ka valsts palīdzība tiktu sniegta Latvijas ģimenēm, kuras atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī ārvalstīs. Lai to īstenotu, Tieslietu ministrija izstrādās informatīvo ziņojumu sadarbībā ar iesaistīto institūciju ekspertiem iesniegšanai valdībā. Provizoriski šīs ieceres realizēšanai būtu nepieciešami 50 000 līdz 100 000 eiro.
Darba grupā iesaistīto institūciju pārstāvji piekrita, ka nepieciešams daudz plašāk informēt sabiedrību, īpaši Latvijas valstspiederīgo ģimenes, kas plāno pārcelties vai ir pārcēlušās uz dzīvi ārvalstīs, par jautājumiem, kas saistīti ar likumdošanu attiecībā uz bērnu tiesībām. Nereti vecāku nezināšanas dēļ Latvijas valstspiederīgo ģimenes nonāk konkrētās valsts (lielākoties informāciju par šādiem gadījumiem Tieslietu ministrija saņem no Apvienotās Karalistes, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas institūcijām) redzeslokā. Plānots, ka tiks izstrādātas vadlīnijas un citi informatīvi materiāli, lai palielinātu Latvijas valstspiederīgo izpratni par konkrētās valsts, uz kuru ģimene plāno pārcelties, tiesību sistēmas atšķirībām un sadzīves niansēm, kas attiecas uz bērnu tiesību un interešu aizsardzību. Pirmās vadlīnijas tiks izstrādātas par minētajām atšķirībām Apvienotajā Karalistē, ņemot vērā to, ka visvairāk gadījumu, kad Latvijas ģimene nonāk sociālo dienestu redzeslokā, ir tieši šajā valstī.
Darba grupas mērķis ir diskusiju rosināšana un problēmjautājumu risināšana, kā arī vienošanās par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību un interešu aizsardzību ārvalstīs. Tās Sanāksmē piedalījās tieslietu ministrs, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece, tiesībsargs, Labklājības ministrijas, ārlietu ministrijas un Pašvaldību savienības pārstāvji.
Papildu informācija
Tieslietu ministrijā šī gada laikā (līdz novembra sākumam) saņemtas 99 jaunas lietas, kas saistītas ar Latvijas valstpiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs (sociālā riska ģimeņu atgriešanos Latvijā vai pārcelšanos uz ārvalsti, bērnu izņemšanu no ģimenes ārvalstīs, potenciālo aizbildņu izvērtēšanu, bērnu ievietošanu radinieku aprūpē Latvijā, informācijas noskaidrošanu par bērna situāciju ārvalstī pēc personas lūguma, kurai ir vecāku atbildība, u.c.). 2014.gadā kopumā tika saņemtas 122 jaunas lietas, savukārt 2013.gadā – 132. Tieslietu ministrija atbilstoši kompetencei koordinē bērnu tiesību aizsardzības lietas pārrobežu kontekstā, sadarbojoties ar iesaistītajām institūcijām ārvalstīs un Latvijā.
