Valsts budžetā negūti ieņēmumi no zemesgrāmatas valsts nodevas un kapitāla pieauguma nodokļa ir pašreizējā Latvijas nekustamo īpašumu darījumu normatīvā regulējuma svarīgākie trūkumi, un tie valstij izmaksā pārāk dārgi, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) apkopotā informācija.
Latvijā pašlaik ir iespējams, ka nekustamā īpašuma darījums ilgstoši nav reģistrēts zemesgrāmatā. Kā skaidro LZNP, piemēram, Igaunijā un Lietuvā darījuma reģistrācija vai atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā notiek nekavējoši pēc darījuma notariālas apliecināšanas, bet Latvijā paiet vairāki mēneši un dažos gadījumos pat vairāki gadi līdz reģistrācijai. "Tādējādi ievērojams skaits cilvēku dažādu iemeslu dēļ pakļauj sevi riskam. Turklāt tas ne tikai ļauj īpašumu vairākkārt pārdot, izkrāpjot to īpašniekam, vai arī pārdevēja mantiniekiem īpašumu mantojot, bet arī nozīmē, ka šajā laikā valsts budžetā nenonāk attiecīgās nodevas un nodokļi," stāsta LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
Pašreizējā sistēmā, kad darījumi tiek noslēgti privātā kārtā un bieži vien mājas apstākļos bez valsts jeb notāra klātbūtnes jau no paša sākuma, tiek radīta iespēja arī apzināti samazināt valstij maksājamos nodokļus un nodevas, slēpjot darījumu patieso summu. "Nav noslēpums, ka Latvijā nekustamo īpašumu darījumos tiek norādītas fiktīvas darījuma summas. Motivācija ir dažāda - sākot ar izvairīšanos no zemesgrāmatas valsts nodevas un visbeidzot - lai izvairītos no kapitāla pieauguma nodokļa," skaidro Stīpniece.
Saskaņā ar Baltijas valstu zemes dienestu apkopotajiem zemesgrāmatas datiem dzīvokļa cena uz vienu kvadrātmetru Rīgā ir apmēram 800 eiro, savukārt Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija norāda, ka Rīgas centrā vidējā dzīvokļu cena ir 1412,5 eiro un Rīgas mikrorajonos 1017 eiro, tātad vidēji 1214,5 eiro. Līdz ar to atšķirība starp datiem zemesgrāmatā un nekustamo īpašumu uzņēmumu datiem ir būtiska atšķirība, un tas ir tikai viens no aspektiem, kas pierāda, ka prakse šādos darījumos slēpt patieso summu pastāv.
Padomē skaidro, ka Lietuvā un Igaunijā šāda prakse nenotiek, jo likumdošanā notāram ir uzlikts pienākums un piešķirts mehānisms, ar kura palīdzību šo tendenci ierobežot.
"Lietuvā un Igaunijā notārs iesniedz elektroniskus dokumentus, un tā automātiski veidojas datorizētā zemesgrāmata, bet valsts līdz ar to ietaupa līdzekļus," skaidro LZNP priekšsēdētāja. Viņa uzsver, ka Latvijai ir nepieciešama tāda nekustamo īpašumu darījumu reģistrēšanas sistēma, kas nodrošina efektīvu valsts nodevu un nodokļu administrēšanu, samazinātu tiesu un zemesgrāmatu noslodzi un dotu iespēju lietderīgai resursu izmantošanai.
LZNP piedāvātās nekustamo īpašumu darījumu reformas pamatā ir valsts jeb notāra klātbūtne tajos un procesu digitalizācija.
