Tieslietu ministra Dzintara Rasnača izveidota darba grupa ir sākusi diskutēt par advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveidi, tostarp par eksaminācijas sistēmas maiņu.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina aģentūrai LETA skaidroja, ka darba grupa pievērsās diskusijai par vecuma cenza noteikšanu, jo citām juridiskajām profesijām tāds ir. Darba grupa vienojās, ka advokātiem kā brīvajai profesijai nav nepieciešams noteikt vecuma ierobežojumu, līdz kuram viņi var praktizēt, jo advokātiem esot atšķirīga darbības specifika.
Diskutējot par iespējamajiem grozījumiem, darba grupa esot aizkavējusies pie jautājuma par absolūtu tiesību zinātņu doktoru atbrīvojumu no advokātu eksāmena, secinot, ka šāds atbrīvojums nav sevi attaisnojis. Darba grupa uzskata, ka tā vietā būtu jānosaka, ka šīm personām pienākas daļēja atbrīvošana no eksāmena un būtu jākārto kāzusa pārbaude un jāatbild uz vienu teorētisko jautājumu.
Tāpat paredzēts mainīt eksaminācijas sistēmu, pārejot uz desmit baļļu sistēmu, nosakot, ka nevienā no eksāmena daļām topošajam advokātam vērtējums nevar būt zemāks par trim vai mazākām ballēm, bet vidējam vērtējumam ir jābūt vismaz septiņām ballēm.
Darba grupa vienojās, ka advokātu biroji tiks uzskatīti par civiltiesiskām līgumsabiedrībām, kurās uz nenoteiktu laiku apvienojušies divi vai vairāki advokāti juridiskās palīdzības sniegšanai. Advokātu birojiem grāmatvedība būs jāveic kā individuāli praktizējušiem advokātiem.
Sanāksmes dalībnieki vienojās ieviest prasību, ka advokātu un advokātu palīgu profesionālā darbība ir obligāti jāapdrošina. Līdz šim apdrošināšana tika paredzēta kā tiesības, nevis pienākums, savukārt gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs advokātu profesionālā darbība tiek apdrošināta.
Kucina atzīmēja, ka minētās vēl ir tikai ieceres un tikai gada beigās ministrija varētu nonākt pie konkrētām likuma grozījuma redakcijām.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Raivo Sjademe deputātiem pauda viedokli, ka būtiskas izmaiņas Advokatūras likumā nav vajadzīgas un "liekvārdība" likumā nav nepieciešamas. Pēc viņa domām, nevajag pilnīgi visu noregulēt likumā.
Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa izteicās, ka kopumā virziens ir labs, vēlāk atgriežoties pie diskusijas par konkrētiem grozījumiem.
