Latvijas lielo ostu valsts budžetā veiktie maksājumi 90% apmērā tiek atdoti ostu pārvaldēm publiskās infrastruktūras attīstībai, bet šo līdzekļu izlietošanas atbilstības kontrole faktiski nepastāv. Šī iemesla dēļ Valsts kontrole pašlaik nevar sniegt atzinumu par līdzekļu izlietojuma ostu publiskās lietošanas infrastruktūras attīstībai atbilstību tam paredzētajam mērķim.
Likums par ostām nosaka, ka, lai nodrošinātu valsts pamatbudžeta ieņēmumus no Latvijas lielajām ostām un izmantotu tos valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai, sākot ar 2014. gadu lielās ostas - Rīga, Ventspils un Liepāja - ieskaita valsts budžetā ne mazāk par šo ostu ieskaitījumiem pašvaldības speciālajos budžetos. Vienlaikus gan Ministru kabineta (MK) 2014. gada 17. jūnijā pieņemtie noteikumi par kārtību, kādā Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde veic maksājumus valsts pamatbudžetā par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu un līdzekļu izlietojumu, nosaka, ka 90% no lielo ostu veiktajām iemaksām tiek dotāciju veidā atgriezti lielajām ostām ostu akvatoriju un kuģu ceļu padziļināšanas un dziļumu uzturēšanas darbiem. Šos darbus ostas pārvalde veic pati vai piesaistot ārpakalpojumus ar ostu darbību saistītās publiskās lietošanas infrastruktūras attīstībai.
2014. gadā lielo ostu maksājumi veidoja 5,4 miljonus eiro, no kuriem 4,78 miljoni eiro 2015. gadā pārskaitīti lielo ostu pārvaldēm publiskās infrastruktūras uzturēšanai.
Valsts kontrole revīzijā secināja, ka MK noteikumos ietvertā norma, ka valsts budžeta dotācija piešķirama “ostu akvatoriju un kuģu ceļu padziļināšanas un dziļumu uzturēšanas darbiem” un “ar ostu darbību saistītās publiskās lietošanas infrastruktūras attīstībai”, ir vispārīga, neviennozīmīgi interpretējama un var pieļaut tādu pasākumu finansēšanu, kas tiek veikti kādu konkrētu komercsabiedrību interesēs un neatbilstoši valsts atbalsta sniegšanas principiem.
Arī Finanšu ministrija ir norādījusi, ka MK noteikumos ir norādītas darbības, kuras uzskatāmas par tādām, kas saistītas ar ostu darbības publiskās lietošanas infrastruktūru, taču minētie ostu akvatoriju un kuģu ceļu padziļināšanas darbi ne vienmēr būs uzskatāmi par publiskās lietošanas infrastruktūras darbiem, tāpēc Finanšu ministrija ir aicinājusi Satiksmes ministriju veikt precizējumus normatīvajā aktā.
Tomēr Satiksmes ministrija nav veikusi nepieciešamos pasākumus tiesiskās noteiktības ieviešanai minētajā jomā, kā rezultātā kontroles mehānisms šo līdzekļu izlietošanas atbilstībai faktiski nepastāv.
Valsts kontrole līdz minēto trūkumu novēršanai un tiesiskās noteiktības ieviešanai – lai tiesību normas būtu skaidras un tajās ietvertās darbības būtu pakļautas atbildīgo institūciju kontrolei, - nesniedz atzinumu par Latvijas lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma atbilstību tam paredzētajiem mērķiem.
