JAUNUMI

7. Jūnijs 2016   •   14:38

Juridiskā komisija aicina iesniegt priekšlikumus maksātnespējas regulējuma pilnveidošanai
8 komentāri

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 7. jūnijā, nolēma lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu Maksātnespējas likuma grozījumiem, aicinot iesaistītās puses nākt klajā ar visaptverošiem problēmu risinājumiem maksātnespējas procesa jomā.

Komisijas deputāti vienojās lūgt Saeimu kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam likumprojektam "Grozījumi Maksātnespējas likumā" noteikt šī gada 1. augustu.

"Juridiskās komisijas darba kārtībā ir likumprojekts, ka paredz būtiski pilnveidot maksātnespējas administratoru darba uzraudzības sistēmu, tostarp ieviešot administratoru disciplināratbildību un paredzot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu ik pēc trīs gadiem. Komisijas deputātu vairākums sliecās pagaidām neskatīt šos priekšlikumus, dodot iespēju likumprojektu vēl otrajā lasījumā būtiski papildināt. Pēc jauno priekšlikumu saņemšanas nepieciešamos pilnveidojumus maksātnespējas procesā varēsim skatīt plašākā kontekstā," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Juridiskā komisija aicina savu skatījumu uz nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā piedāvāt ne tikai deputātiem un valdības pārstāvjiem, kuriem likums paredz priekšlikumu iesniegšanas tiesības, bet arīdzan uzņēmēju, investoru un kreditoru organizācijām, ņemot vērā 3. jūnijā Saeimā notikušajā diskusijā "Tiesiskums maksātnespējā - veselīgai tautsaimniecībai" gūtos secinājumus.

komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
8. Jūnijs 2016   •   10:47
2
ATBILDĒT
Tikšot ieviesta mn procesa administratoriem atkārtota kvalifikācijas eksāmenu kārtošana ik pēc trīs gadiem. Kāds mērķis? Vai kāds šaubās par administratoru kompetenci? Nē. It kā nē. Pat nesen veiktais pētījums maksātnespējas jomā parādīja, ka par administratoru kvalifikāciju šaubas nav. Tā tiek vērtēta augstu. Tātad, mērķis eksāmenu ieviešanai ir administratoru skaita samazināšana. Apsveicami. Tikai vai eksāmens nebūs lieliska iespēja atbrīvoties no nevēlamajiem administratoriem? Jo vienmēr jau varēs pateikt –"nu varēja jau uzrakstīt labāk". Vēl ir jautājums –kas kuram ir nevēlams administrators. Jo, kas vienam nevēlams, tas citam -ļoti pat vēlams. Tas ir politiskas dabas jautājums.
Uzreiz rodas arī cits jautājums –kādēļ eksāmenu ik pēc trīs gadiem nevarētu ieviest arī tiesnešiem, advokātiem, prokuroriem, ZTI, notāriem utt. Vai viņi ir zinošāki par administratoriem? Kādēļ pret administratoriem ir jābūt tik superaugstām prasībām kā ne pret vienu citu juridisko profesiju? Vai citur riski mazāki?
Tā vietā, lai atņemtu dažiem administratoriem sertifikātus, tiek mainīts viss esošais regulējums. Ne jau regulējumā ir vaina, bet tā piemērotājos un to bezzobainībā.
Armands > Magone
9. Jūnijs 2016   •   11:50
1
ATBILDĒT
Ko Jūs, cienītā, runājat tukšu!? Lūk, atbilde uz Jūsu aplamo retorisko jautājumu: "Kādēļ eksāmenu nevarētu ieviest arī tiesnešiem, advokātiem, prokuroriem, ZTI, notāriem".
1. notāriem ir gan regulārie, gan ārkārtas eksāmeni (kvalifikācijas pārbaude); ja nenokārto, nav vairs notārs (skatīt Notariāta likuma 211.panta 9. un 10.punktu).
2. ZTI ir gan regulārie, gan ārkārtas kvalifikācijas eksāmeni; ja nenokārto, nav vairs ZTI (skatīt Tiesu izpildītāju likuma 92.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu).
3. tiesnešiem ir regulāra profesionālās darbības novērtēšana; ja novērtējums ir negatīvs, nav vairs tiesnesis (skatīt likuma "Par tiesu varu" 82.panta pirmās daļas 5.punkts).
4. prokuroriem ir regulāra profesionālās darbības novērtēšana; ja novērtējums ir negatīvs, nav vairs prokurors (skatīt Prokuratūras likuma 40.panta pirmās daļas 5.punkts).
Secinājums: šobrīd vienīgie izņēmumi ir advokāti un maksātnespējas administratori. Likumsakarīgs jautājums: kāpēc?
Magone > Armands
9. Jūnijs 2016   •   16:01
0
ATBILDĒT
Nu mums, administratoriem, jau arī sen ir darbības novērtēšana un tikai pozitīva iznākuma gadījumā tiek izdots sertifikāts uz 2 gadiem. Ir jāsavāc noteikts punktu skaits, lai dabūtu atkārtotu sertifikātu. Novērtēšana nav eksāmens.
Armands > Magone
9. Jūnijs 2016   •   17:27
1
ATBILDĒT
Ja administratoriem nākotnē paredzēts noteikt regulāru un ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu (tāpat kā notāriem un ZTI), tad pieļauju, ka darbības novērtēšana (kā tiesnešiem un prokuroriem) netiks veikta. Piemērot abus būtu nelietderīgi un nesamērīgi.
Turklāt nesaskatu principiālu atšķirību starp kvalifikācijas pārbaudi un darbības novērtējumu, jo abi ir vērsti uz konkrētās personas atbilstību amatam izvērtējumu; atšķiras tikai kārtība, apjoms un pārbaudes priekšmets. Ja eksāmens, tā teikt, ir vienreizējs pasākums, piemēram, reizi trīs gados, tad darbības novērtējums ietver konkrētās personas profesionālās darbības vispusīgu izvērtējumu konkrētā laika periodā (cik ātri pabeidz procesus, cik daudz līdzekļu atgūst procesa rezultātā, cik pamatotu un nepamatotu sūdzību administrācijā un tiesā, cik kvalifikācijas celšanas pasākumos piedalījies u.tml.). Es vairāk atbalstītu regulāru profesionālās darbības izvērtēšanu nevis eksāmenu reizi trīs gados, jo administrators visus trīs gadus var viduvēji veikt savus pienākumus, bet uz eksāmenu saņemties nokārtot to izcili. Taču ar nosacījumu, ja darbību izvērtē Maksātnespējas administrācija nevis kaut kāds privāts kantoris/biedrība Maksātnespējas administratoru asociācija. Vispār uzskatu, ka tā savulaik bija kļūda, ka daļu administrācijas funkciju nodeva pašu administratoru asociācijai. Šī gandrīz 10 gadus pastāvošā kārtība ir acīmredzami sevi diskreditējusi un pierādījusi, ka asociācija nespēj godprātīgi pildīt tai uzticētās funkcijas. Tāpēc šīs funkcijas asociācijai ir jāatņem un jāatdod atpakaļ administrācijai.
Magone > Armands
11. Jūnijs 2016   •   19:50
2
ATBILDĒT
Es jau vairāk baidos no pretējām situācijām -kad administrators 3 gadus izcili ir veicis savus pienākumus, bet eksāmenā jau vienmēr pastāv iespēja apzināti izgāzt.
Neaizmirstiet, ka valsts iestāde Maksātnespējas administrācija ir tā, kas kārto rindas kārtību un ievēro tā saucamo "nejaušības principu" lietu sadalē administratoriem. Un gadiem ilgi bija redzams, ka vieniem administratoriem kaut kā krīt un krīt tās pilnās lietas, bet citiem tik tiešām ir nejaušības princips (jeb kā nekrīt, tā nekrīt pilnās lietas). Noņemiet tās rozā brilles, sak, ja valsts iestāde, tas viss būs kārtībā. Arī tiesas sēdēs bija redzams, ka šai iestādei IR savas intereses un tā nav neatkarīga. Nemaz nerunāsim par darbinieku (ne)kompetenci maksātnespējas jautājumos.
Pašlaik esošajā administratoru novērtēšanas kārtībā ir konkrēti kritēriji noteikti, vai nu ir, vai nav, nekas nemainīsies no tā, vai privāts kantoris, vai valsts punktus saskaita (vispār jau tā ir konkrēta programma MAKSIS, kas to dara). Par daudz esat saskatījies un saklausījies smadzeņu skalošanu par to, ka administratori netiekot uzraudzīti. Pat nezinājāt, ka administratoriem pastāv novērtēšana.
Sīkāk skatīt par esošo kārtību administratoru novērtēšanā -09.11.2010. MK not. Nr.1038 "Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība". Īpaši skatīt 70.punktu un uz priekšu.
Armands > Magone
13. Jūnijs 2016   •   11:59
1
ATBILDĒT
Kā parasti. Visi citi - MNA, tās darbinieki, tiesneši utt. - ir idioti un neprašas, tikai Magone un pārējie administratori vienīgie zinošie un prasmīgie, kuriem, nabadziņiem, visapkārt esošie stulbeņi traucē strādāt.
P.S. "Pat nezinājāt, ka administratoriem pastāv novērtēšana."- labi, ka Jūs "zinājāt", ka arī notāriem, ZTI, tiesnešiem un prokuroriem pastāv regulāra darbības novērtēšana.
Magone > Armands
13. Jūnijs 2016   •   14:58
2
ATBILDĒT
Jūs pat nenojaušat, cik ļoti tuvu esat patiesībai. Jo šīs reformas, izmaiņas administratoriem, kuri godprātīgi strādā, ļoti traucē strādāt. Padara daudzas lietas formālas, smagnējākas, ilgākas. Un šajā nozarē ir pilns ar diletantiem, kuri uzskata sevi par speciālistiem. Starp citu, par tiesnešiem man ir vismazāk ko sūdzēties. Tieši pateicoties viņiem, daudzi diletanti tiek nolikti pie vietas.
Es savā sākotnējā komentārā runāju par eksāmenu tiesu varai piederīgajiem, nevis par novērtēšanām. Pārmetumi nevietā.
Varbūt, pirms ko komentēt, vajadzētu kārtīgi iepazīties ar komentējamo lietu, nevis tikai saskatīties un saklausīties masu medijus, kas arī nav slikti, tikai skatījums tur ir vienpusējs.
kilograms > Magone
8. Jūnijs 2016   •   12:24
0
ATBILDĒT
Nu tāda mums prakse - konstatējot problēmas atsevišķu darbinieku rīcībā, nevis vēršanas pret konkrētām personām, bet faktiski pret visu iestādi.
Piemēri tālu nav jāmeklē - nesen Centra rajona tiesa, šobrīd VID.
jaunumi
30. Jūnijs   •   14:58
Lietā par namu pārvaldnieces goda un cieņas aizskaršanu Senāts liek pārvērtēt strīdus izteikumu samērīgumu
26. Jūnijs   •   09:46
Senāts uzdod Eiropas Savienības Tiesai jautājumus par izslēgšanas termiņiem un uzticamības izvērtēšanu publiskajā iepirkumā
26. Jūnijs   •   09:45
Senāts uzdod no jauna izskatīt civillietas par bijušā pašvaldības izpilddirektora disciplinārsodu un atstādināšanu
25. Jūnijs   •   07:31
Notiks jau sestā Rīgas Juridiskās augstskolas starptautisko un Eiropas tiesību Vasaras skola
25. Jūnijs   •   07:07
Senāts atstāj negrozītu spriedumu sporta aģentūras un basketbolista strīdā par atlīdzības piedziņu
AUTORU KATALOGS