Eiropas Parlamenta deputāti apsveica Eiropas Komisijas ideju pastiprināt Pārredzamības reģistra noteikumus. Reģistrs aptver visas neatkarīgās organizācijas un citus lobijus, kas vēlas piekļūt ES institūcijām. Galvenās piedāvātās izmaiņas: sistēmā iekļaut arī ES Padomi jeb dalībvalstis (patlaban tajā ir EK un EP), precizēt definīcijas, uzlabot uzraudzību un iekļaut sodus par noteikumu pārkāpumiem.
Trešdienas vēla vakara debatēs EP deputāti, kas jau ilgstoši cīnījušies par obligātu sistēmu attiecībā uz visām ES institūcijām, pauda gandarījumu par reformas piedāvājumu. Viņi uzsvēra patiesas caurspīdības nozīmi, kas uzlabotu demokrātisko likumību un palielinātu iedzīvotāju uzticību Eiropas institūcijām, kas izstrādā (EK) un pieņem ES likumus (EP un ES Padome).
Kaut eiroparlamentārieši šo vērtē kā soli pareizā virzienā, pēc dažu domām, tas nav pietiekams. Viņi aicina turpināt darbu pie interešu konfliktu novēršanas noteikumiem un skaidra uzvedības kodeksa.
2011. gadā EP veiksmīgi ieviesa ar EK vienotu lobētāju reģistru. (Pirms tam EP bija sava, brīvprātīga sistēma.) Kopš 2008. gada dažādās rezolūcijās EP ir aicinājis arī citas ES institūcijas pievienoties šim obligātajam reģistram. EP bijušas arī vairākas citas iniciatīvas šajā jomā. Piemēram, ja lobijs nav reģistrējies Pārredzamības reģistrā, tad tā pārstāvjiem liegta iespēja uzstāties Eiropas Parlamenta publiskā uzklausīšanā.
Saites
- Eiropas Parlamenta 2008. gada 8. maija rezolūcija par pamatsistēmas izstrādi interešu pārstāvju (lobētāju) darbības reglamentēšanai ES iestādēs (2007/2115(INI))
- Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija lēmums par iestāžu nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par kopēju Pārredzamības reģistru (2010/2291(ACI))
- Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa lēmums par grozījumu izdarīšanu iestāžu nolīgumā par Pārredzamības reģistru (2014/2010(ACI))