Advokatūras dienu konferencē, ko rīkoja Latvijas Zvērinātu advokātu padome sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, tika aplūkoti advokatūrai nozīmīgi un aktuāli jautājumi. Konferencē norādīts uz iespējamām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā, kas šobrīd ir zaudējumus nesošs. Konferencē tika arī uzsvērts, ka izmaiņas Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā tiek veiktas ārkārtīgi bieži un ne vienmēr tās objektīvi ir nepieciešamas.
Maksātnespējas procesa regulējumā iespējamas kardinālas, kvalitatīvas izmaiņas, konferences laikā tika secināts maksātnespējas tiesību sekcijā. Šobrīd būtiski mainījusies ekonomiskā situācija valstī un esošais regulējums vairs nav aktuāls un nepieciešams to modernizēt. Esošais tiesiskais regulējums ir zaudējumus nesošs – lai kreditoru labā atgūtu 0,04 eiro, tiek iztērēti 2,17 eiro. Latvija Doing Business reitingā maksātnespējas jomā kopš 2015. gada ir zaudējusi 13 pozīcijas.
Konferencē izskanēja četri secinājumi iespējamām izmaiņām: 1) uzņēmumu sanācijai (reorganizācijai) ir jābūt prioritārai attiecībā pret maksātnespēju, tāpēc pievēršama lielāka uzmanība sanācijas piemērošanai, iespējams, pat obligātā kārtā; 2) vienkāršojams tā dēvēto "tukšo" kapitālsabiedrību maksātnespējas process, ieviešot vienkāršoto bankrota procedūru; 3) vienkāršojama fizisko personu maksātnespējas procesi, kas šobrīd ir pārāk dārgi un sarežģīti parādniekiem ar nelieliem parādiem (piemēram, ātro kredītu gadījumos); 4) apsverama iespēja par kādas tiesas specializāciju maksātnespējas jautājumos, un šo pozīciju varētu atbalstīt arī paši tiesneši.
Krimināltiesību un privāttiesību sekcijās īpaši norādīja uz biežajām likumu izmaiņām, kas ne vienmēr ir ar skaidru teorētisko pamatojumu un sistēmiski iederīgas. “Būtiski ir saprast, ka ne visi no grozījumiem ir bijuši objektīvi nepieciešami vai to veikšana bijusi steidzama, kā arī izvēlētā vieta un forma padara civilprocesa likumu nepārskatāmu,” pēc konferences uzsvēra Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Rūpīgi jāizvērtē un arī plašākā sabiedrībā jādiskutē par turpmākiem Civillikuma grozījumiem, iespējams, pat izvērtējot jautājumu par jauna Civilprocesa likuma pieņemšanu. Biežas izmaiņas likumos neveicina tā piemērošanas stabilitāti un neliecina par kvalitatīvu likumdevēja darbu, secināts arī Krimināltiesību sekcijā.
Latvijas simtgadei veltītās konferences plenārsēdē tika iztirzāta arī advokātu nozīmīgā loma Latvijas Republikas dibināšanā, advokatūras profesionālās, valstiskās un pilsoniskās dimensijas, advokātu tiesības uz informāciju, advokātu imunitātes problēmjautājumi, kā arī advokatūras attīstības tendences nākotnē.