Piecu gadu laikā Kultūras ministrija nav izveidojusi caurskatāmu un skaidru ielūgumu izsniegšanas kārtību, lai uz valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem aicinātu amatpersonas, juridiskās vai privātpersonas. Valsts kontrole jau 2014. gadā ministrijai sniedza šādu ieteikumu, tomēr līdz šim veiktās darbības nav bijušas pietiekamas.
Valsts kontrole uzskata, ka, izsniedzot ielūgumus uz 2013. gada Dziesmu un deju svētkiem, valsts budžetam secen gāja ieņēmumi robežās no 27,6 tūkstošiem līdz 138 tūkstošiem eiro. Pēc revīzijas Kultūras ministrijai tika sniegts ieteikums – izvērtēt iespēju izstrādāt normatīvos aktus, kuros būtu noteikts uz valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem ielūdzamo personu skaits un kategorijas. Sākotnējais ieteikumu ieviešanas termiņš bija 2014. gada 1. decembris, tomēr tas vairakkārt tika pagarināts, kā pēdējo nosakot 2018. gada 28. decembri. Arī Ministru kabinetam tika sniegta informācija par nepieciešamību rīkoties ieteikuma ieviešanā.
Salīdzinot ar 2013. gada Dziesmu un deju svētkiem, simtgades svētkos izsniegto ielūgumu skaits ir būtiski samazinājies, kā rezultātā var uzskatīt, ka valsts budžetā ir iegūti papildus ieņēmumi 85 tūkstošu eiro apmērā. Valsts kontrole šai sakarā novērtē Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra paveikto.
Tomēr normatīvajos aktos vēl aizvien nav noteikta kārtība, kādos gadījumos un uz kādiem pasākumiem valsts pārvaldes iestādes kā pasākumu rīkotājas ir tiesīgas izsniegt ielūgumus amatpersonām, juridiskajām personām un privātpersonām, līdz ar to tas tiek atstāts katras valsts pārvaldes institūcijas ziņā, kas arī ir tiesīga noteikt savus nosacījumus ielūgumu izsniegšanai. Tā 2018. gadā izsniegto ielūgumu skaits uz citiem nozīmīgiem Latvijas valsts simtgades pasākumiem bija robežās no 2% līdz 39% no kopējā biļešu skaita.
