Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija atbalstījusi iespējamos priekšlikumus Kriminālprocesa likuma grozījumiem, kas paredzēs, ka tiesa nosaka tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu.
Pašlaik likumā ir noteikts, ka tiesas debašu ilgums un apsūdzētā pēdējā vārda ilgums nav ierobežots. Reizē ir spēkā norma, ka pēdējā vārda teikšana var tik pārtraukta, ja apsūdzētais runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.
Apakškomisijā atbalstītais priekšlikums paredz, ka tiesa debašu un pēdējā vārda ilgumu noteiks pēc procesā iesaistīto personu viedokļa uzklausīšanas.
Tāpat paredzēts precizēt jau esošu normu, nosakot, ka tiesas sēdes priekšsēdētājs varēs pārtraukt apsūdzētā pēdējo vārdu, ja viņš runās par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu, atkārtosies, novilcinās lietas iztiesāšanu vai izrādīs necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem.
Vienlaikus paredzēts no likuma svītrot iespēju, ka pirmās instances tiesās sevišķi sarežģītās krimināllietās iespējams noteikt to koleģiālu iztiesāšanu triju tiesnešu sastāvā.
Reizē pārejas noteikumos plānots paredzēt, ka krimināllietām pirmās instances tiesās, kurās līdz 2019. gada 31. decembrim būs sākta iztiesāšana koleģiālā sastāvā, tā arī tiek turpināta. Reizē krimināllietās, kurās objektīvu iemeslu dēļ iztiesāšanas turpināšana nebūs koleģiāli iespējama, tiesnesis turpinās iztiesāšanu vienpersoniski.
Par šo grozījumu virzīšanu izskatīšanai Saeimā ir tiesīga lemt Juridiskā komisija.