Šodien Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi pievienoties deklarācijai par digitālajām tiesībām un principiem, kuri virzīs digitālo pārkārtošanos Eiropas Savienībā.
Projekts deklarācijai par digitālajām tiesībām un principiem tika sagatavots ar mērķi sniegt ikvienam skaidru priekšstatu par to, kādu digitālo pārkārtošanos Eiropa veicina un aizstāv. Deklarācija arī sniegs ievirzi politikas veidotājiem un uzņēmumiem darbā ar jaunajām tehnoloģijām. ES tiesiskajā regulējumā nostiprinātās tiesības un brīvības, kā arī principos atspoguļotās ES vērtības tiešsaistē ir jāievēro tikpat efektīvi kā bezsaistē. Deklarācijā, kas vispirms kopīgi jāapstiprina, būs izklāstīta arī digitālās pārkārtošanās jomā iecerētā pieeja, ko ES veicinās visā pasaulē.
Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere uzsvēra: "Mēs vēlamies drošas tehnoloģijas, kas darbojas cilvēku labā atbilstoši mūsu tiesībām un vērtībām. Mēs vēlamies justies droši arī tiešsaistē. Un mēs vēlamies, lai ikvienam būtu iespēja aktīvi darboties mūsu arvien vairāk digitalizētā sabiedrībā. Šī deklarācija sniedz mums skaidru priekšstatu par tiesībām un principiem digitālajā pasaulē."
Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons teica: "Mēs vēlamies, lai eiropieši zinātu: Eiropā it visur un vienmēr – ikdienā, mācībās, darbā, uzņēmējdarbībā – var paļauties uz augstākās klases savienojamību, netraucētu piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem, drošu un godīgu digitālo telpu. Deklarācijā par digitālajām tiesību un principiem beidzot būs noteikts, ka tas, kas ir nelikumīgs bezsaistē, ir nelikumīgs arī tiešsaistē. Mūsu mērķis ir arī popularizēt šos principus kā pasaules mēroga standartu."
Tiesības un principi digitālajā laikmetā
Deklarācijas projektā aptvertas digitālās pārkārtošanās jomā nozīmīgākās tiesības un principi, cita starpā centrā izvirzot cilvēkus un cilvēktiesības, atbalstot solidaritāti un iekļaušanu, nodrošinot izvēles brīvību tiešsaistē, sekmējot līdzdalību digitālajā publiskajā telpā, sniedzot iedzīvotājiem lielāku drošumu, drošību un plašākas iespējas, kā arī veicinot digitālās nākotnes ilgtspēju.
Šīm tiesībām un principiem būtu jāuzlabo ES iedzīvotāju ikdiena; tas nozīmē ikvienam un it visur cenas ziņā pieejamu un ātrdarbīgu digitālo savienojamību, augstā līmenī iekārtotas mācību telpas un digitāli prasmīgus skolotājus, netraucētu piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem, drošu digitālo vidi bērniem, iespēju atslēgties ārpus darba laika, viegli saprotamu informāciju par digitālo produktu ietekmi uz vidi, kā arī iespēju kontrolēt, kā tiek izmantoti persondati un kas tiem var piekļūt.
Deklarācijas pamatā ir ne vien ES tiesību akti, kas aptver gan ES līgumus, gan Pamattiesību hartu, bet arī Tiesas judikatūra. Tā balstās arī uz Eiropas sociālo tiesību pīlārā gūto pieredzi. Bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli 2018. gadā piekļuvi internetam popularizēja kā ideju par jaunām cilvēktiesībām. Deklarācijā izklāstīto principu veicināšana un īstenošana būs Savienības un dalībvalstu kopīga politiska apņemšanās un atbildība attiecīgās kompetences ietvaros. Lai deklarācijai arī praksē nodrošinātu konkrētu ietekmi, Komisija septembrī ierosināja ikgadējā “Ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē” uzraudzīt progresu un izvērtēšanas nepilnības un sniegt ieteikumus par darbībām.
Turpmākie pasākumi
Eiropas Parlaments un Padome ir aicināti apspriest deklarācijas projektu un apstiprināt to visaugstākajā līmenī līdz šā gada vasarai.
