Tā kā humanitārā situācija Ukrainā pasliktinās un kaimiņvalstis uzņem ukraiņus, kuri bēg no savas valsts, Eiropas Komisija strādā visās jomās, lai sniegtu ārkārtas palīdzību.
Atsaucoties uz ANO steidzamo aicinājumu palīdzēt, Eiropas Komisija ir paziņojusi par papildu 90 miljoniem eiro ārkārtas palīdzības programmām ar mērķi palīdzēt civiliedzīvotājiem, kurus skāris karš Ukrainā. Finansējums palīdzēs cilvēkiem Ukrainā un Moldovā. Šī jaunā ES humānā palīdzība nodrošinās pārtiku, ūdeni, veselības aprūpi, pajumti un palīdzēs nodrošināt pamatvajadzības. Eiropas Komisija arī koordinē materiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu.
Pašlaik saņemts piedāvājums no 20 dalībvalstīm – Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Itālijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas –, un tajā ietilpst 8 miljoni pamata medicīniskās aprūpes priekšmetu un civilās aizsardzības atbalsts. Vakar Ukrainas galvaspilsētā Kijevā ieradās pirmā kravas automašīna no Slovēnijas. Moldova ir aktivizējusi mehānismu to ukraiņu atbalstam, kuri ierodas šajā valstī. Austrija, Francija un Nīderlande jau piedāvājušas Moldovai ārkārtas atbalstu, piemēram, pajumtei nepieciešamus priekšmetus un medicīnisko palīdzību. Eiropas Komisija pastāvīgi sazinās ar citām Ukrainas kaimiņvalstīm un ir gatava sniegt turpmāku palīdzību, ja tā tiks lūgta.
Krīžu pārvarēšanas komisārs Janezs Lenarčičs sacīja: "Civiliedzīvotāji maksā augstāko cenu par Krievijas nelikumīgo militāro agresiju Ukrainā. Šī kara dēļ ir risks, ka tiks pārvietoti miljoniem ukraiņu un tādejādi strauji pieaugs humānās vajadzības – gan pašā Ukrainā, gan kaimiņvalstīs, kur ukraiņi meklē drošību. ES pilnībā solidarizējas ar Ukrainas tautu, un mūsu sākotnējais finansējums ļaus mūsu humānās palīdzības partneriem sniegt steidzami nepieciešamo palīdzību. Es mudinu visu starptautisko līdzekļu devēju kopienu arī sniegt dāsnu atbalstu."