Finanšu izlūkošanas dienests sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi un Latvijas Republikas prokuratūru ir veicis stratēģiskās analīzes pētījumu Cilvēku tirdzniecība un tās rezultātā iegūto līdzekļu legalizācija.
Pētījumā analizēts vietējais un starptautiskais normatīvais regulējums, kas nosaka cilvēku tirdzniecības jēdziena definīciju un atbildību par cilvēku tirdzniecību, kā arī tiesu prakse krimināllietās par cilvēku tirdzniecību piespiedu darba nolūkā. Tāpat apkopotas Latvijas un ārvalstu un starptautisko organizāciju cilvēku tirdzniecības lietās identificētās pazīmes. Visbeidzot, pētījums apskata būtiskākās cilvēku tirdzniecības tendences Latvijā. Sniegts arī vispārīgs ieskats par to, kā situāciju ietekmē karš Ukrainā un kādi ir riski, ar kuriem būtu jārēķinās Latvijā.
Tā kā finanšu nozarei ir būtiska nozīme cīņā pret mūsdienu verdzību un cilvēku tirdzniecību, pētījums tapis ciešā sadarbībā ar FAST (Finance Against Slavery and Trafficking) - globālu iniciatīvu, ko veido Apvienoto Nāciju Organizācijas politikas pētniecības universitātes centrs ar mērķi mobilizēt finanšu nozari pret mūsdienu verdzību un cilvēku tirdzniecību.
Sadarbībā ar FAST, Finanšu izlūkošanas dienests 2022. gada 8. februārī Rīgā organizēja starptautisku semināru par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un ar to saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā. Semināra galvenais mērķis bija noteikt konkrētus veidus, kā finanšu nozare var iesaistīties šādu noziegumu atklāšanā un snieg atbalstu valstu tiesībaizsardzības iestādēm.
Mūsdienu verdzība un cilvēku tirdzniecība ietekmē visas pasaules valstis, un tiek lēsts, ka ikgadējā nelikumīgā peļņa no šā nozieguma ir 150 miljardi dolāru gadā. Latvijas valdība Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2021.-2023. gadam atzinusi, ka šī slēptā nozieguma ietekmēto cilvēku skaits strauji pieaug gan pasaules, gan valsts līmenī. Kamēr Latvijā tiek stiprināta kapacitāte atpazīt un strādāt ar personām, kuras cietušas no dažādām cilvēku tirdzniecības formām, tikmēr globālā līmenī tiek ziņots par daudzām citām un jaunām cilvēku tirdzniecības formām.
“Ir ļoti labi, ka Latvijā tiek veicināta diskusija par cilvēku paverdzināšanu un iestādes – gan publiskajā, gan privātajā sektorā – ir pietiekami pretimnākošas, lai nodrošinātu dialogu un nodotu ziņu, ka esam gatavi strādāt un šim jautājumam pievēršam uzmanību,” Daniels Telesklafs, Finanšu nozares pret verdzību un cilvēku tirdzniecību (FAST) finanšu sekretariāta un projektu vadītājs, viesojoties Rīgā 7. februārī.