Šogad aprit 18 gadi, kopš Latvija kļuva par pasaulē spēcīgākās politiski-militārās alianses – Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) – dalībvalsti. Latvijas dalība NATO ir viens no svarīgākajiem atjaunotās Latvijas ārpolitikas sasniegumiem, kas sniedz drošības garantijas un ir ieguldījums mūsu valsts militāro spēju stiprināšanā un attīstībā.
NATO loma drošības un stabilitātes stiprināšanā ir neaizvietojama, īpaši ņemot vērā Krievijas agresīvo ārpolitiku un militāro iebrukumu Ukrainā. “Stipra pašu aizsardzība, vienota un spēcīga NATO ir būtiska, lai apturētu Krievijas agresiju Eiropā”, Latvijas dalības NATO 18. gadadienā izceļ ārlietu ministrs E. Rinkēvičs.
Latvijas ceļš uz NATO aizsākās 1991. gadā – īsi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. NATO sadarbībai ar potenciālajiem partneriem izveidoja Ziemeļatlantijas sadarbības padomi (NACC), par kuras dalībvalsti kļuva arī Latvija. Dažus gadus vēlāk (1995) ar balsojumu Saeimā tika apstiprināti Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni, un Latvijas valsts integrācija Eiropas Savienībā un NATO tika noteikta kā galvenais uzdevums.
NATO samitā Madridē 1997. gadā tika pieņemts nozīmīgais lēmums paplašināt NATO austrumu virzienā, un 2004. gada 29. martā Latvija līdz ar citām topošajām dalībvalstīm Vašingtonā iesniedza iestāšanās dokumentus NATO un oficiāli pievienojās aliansei. Tajā pašā gadā NATO uzsāk patrulēšanas operāciju gaisa telpā virs Baltijas valstīm.
2006. gadā Rīgā notika pirmais NATO valstu vadītāju samits, kura svarīgākie jautājumi bija misija Afganistānā, alianses paplašināšanās un enerģētikas drošības jautājumi.
Reaģējot uz Krievijas prettiesisko Krimas aneksiju, NATO samitā Varšavā 2016. gadā tiek pieņemts lēmums Baltijas valstīs un Polijā izvietot daudznacionālo kaujas grupu. Kaujas grupas vadību Latvijā uzņemas Kanāda.
2021. gada 30. novembrī – 1. decembrī NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā tika uzsāktas pirmās ministru līmeņa diskusijas par nākamo NATO Stratēģisko koncepciju, kā arī diskutēts par NATO nostāju attiecībā uz Krieviju.