Otrdien, 31. oktobrī, izskatīšanai valdībā tiks virzīts jautājums par Stambulas konvencijas jeb Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratifikāciju, par šodien koalīcijā panākto vienošanos žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Dokuments tiks virzīts kopā ar atrunām jeb atsauci uz Latvijas Satversmi, sacīja Siliņa uzsverot, ka, ratificējot konvenciju, Satversme nekādā veidā netiks pārkāpta.
Tāpat Saeimā šonedēļ sāks skatīt Tieslietu ministrijas virzītos likumprojektus partnerattiecību regulējuma ieviešanai, norādīja Ministru prezidente.
Siliņa uzsvēra, ka tādējādi tiks pildīta iepriekš pie koalīcijas izveidošanas panāktā vienošanās par vairāku iniciatīvu virzīšanu līdz gada beigām.
Satiksmes ministrs, "Progresīvo" politiķis Kaspars Briškens pauda gandarījumu, ka ir izdevies kopā ar koalīcijas partneriem virzīties uz Stambulas konvencijas ratificēšanu un partnerattiecību ieviešanu līdz šā gada beigām. Konvencijas teksts tiks ratificēts tāds, kā tas ir Eiropas Padomes ietvarā, bet "Progresīvie" respektē sadarbības partneru vēlmi pievienot deklarācijai skaidrojumu, teica Briškens, norādot, ka galvenais ir, ka patlaban notiek virzība uz Eiropā akceptēto, kā iestāties pret jebkādu vardarbību pret sievietēm.
Kā vēstīts, Stambulas konvencija ir starptautisks dokuments, kurā noteikti konkrēti standarti un pasākumi vardarbības apkarošanai, kā arī noteikts mērķis izveidot iekļaujošu, integrētu un dzimumsensitīvu pieeju vardarbības un aizskarošas izturēšanās novēršanai un izskaušanai. Proti, Stambulas konvencijas uzdevums un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, veicinot dzimumu līdztiesību.
Stambulas konvencija pamatā ir vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar kurām sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija), tomēr konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem.
Līdz ar konvencijas ratificēšanu vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.
Kā vēstīts, bijušais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) 2016.gadā Bulgārijā, Sofijā, Latvijas vārdā parakstīja Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.
Stambulas konvencijas ratificēšana vairākus gadus politiķiem bijusi kā "karsts kartupelis". Ratificēšanas atbalstītāji saskata, ka tā dos lielāku stimulu un atbalstu cīņai ar vardarbību pret sievietēm, savukārt oponenti nobažījusies par jēdziena "dzimums" iespējamās izpratnes dokumentā ietekmi dažādās jomās, tajā skaitā izglītībā.
Stambulas konvencijas ratificēšanu centās panākt arī iepriekšējais Ministru prezidents, pašreizējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), to nosaucot kā vienu no darbiem, ko būtu vajadzējis paveikt viņa pavasara beigās iecerētajai paplašinātajai koalīcijai.
Tomēr iepriekšējās koalīcijas paplašināšana neizdevās un, Kariņam aizejot no premjera amata, tika izveidota Ministru prezidentes Siliņas vadītā valdība. Pašreizējā koalīcija, ko Siliņas vadībā veido "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie", koalīcijas līguma pielikumā apņēmās Stambulas konvenciju ratificēt šogad.
