Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē šodien atbalstīti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz maksimālo sodu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, palielināt no trīs līdz pieciem gadiem.
Tāpat par lielu daļu no Krimināllikumā minētajiem noziegumiem pret dzīvniekiem tiks izslēgta iespēja kā pamatsodu piemērot sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Likumā paredzēts precizēt, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas sakropļots, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, vai par dzīvnieka spīdzināšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, tiks piemērots sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Tāds pats sods tiks piemērots par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, vai par dzīvnieka spīdzināšanu, kā rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots.
Tāpat noteikts, ka par augstāk minētajiem noziegumiem, kā arī par dzīvnieka spīdzināšanu, ja kāds no šiem noziegumiem būs izdarīts publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē, maksimālais sods varēs būt lielāks - par to sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Apakškomisijas sēdē dzīvnieku tiesību jomas pārstāve norādīja, ka labāk būtu attiecībā uz šādiem pārkāpējiem paredzēt iespēju aizliegumu turēt dzīvniekus noteikt uz desmit gadiem. Dzīvnieku aizstāvji iestātos pat par dzīvnieku turēšanas aizliegumu uz mūžu, bet pieļauj, ka tik stingru regulējumu drīzāk varēs ieviest tālākā nākotnē.
Atbalstu TM sagatavotajiem grozījumiem pauž arī prokuratūra, kas ir sagatavojusi arī savus priekšlikumus, par kuriem tiks spriests grozījumu tālākā izskatīšanas gaitā.
Komisijas sēdē izskanēja, ka dzīvnieku tiesību aizsardzību nākotnē plānots nostiprināt arī Dzīvnieku aizsardzības likumā. To virzību varētu koordinēt Zemkopības ministrija.
TM grozījumus Krimināllikumā virzījusi pēc vairāk nekā 10 000 parakstu saņēmušās iedzīvotāju iniciatīvas, kas aicina piespriest reālu cietumsodu par dzīvnieku spīdzināšanu un nogalināšanu.
