Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien neatbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka pašvaldības vadošās amatpersonas, kuram tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, var turpināt veikt darbu, kas nav saistīts ar noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.
Vienlaikus komisija virzīšanai otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz noteikt prasību pašvaldību vadošajām amatpersonām saņemt pielaidi valsts noslēpumam.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš grozījumiem "Par valsts noslēpumu" un "Pašvaldību likumā" būs divas nedēļas.
Lai arī grozījumu skatīšana noritēja raiti, lielākā diskusija radās par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas priekšlikumiem, kas paredz, ka domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks, kuram tiek atteikta speciāla atļauja pieejai valsts noslēpumam, var turpināt veikt darbu, kas nav saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.
Deputātu vidū radās diskusija par to, kā šāda priekšlikuma ieviešana veidotu pašvaldības publisko tēlu un kāds signāls tiktu sūtīts sabiedrībai. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji argumentēja, ka sabiedrība varētu vērtēt dažādi šo jautājumu, taču pienākumi, kas būtu jāizpilda saistībā ar valsts noslēpuma aizsardzību, varētu tikt uzticēti domes izvirzītām amatpersonām. Piemēram, ja izpilddirektoram nav pielaide, tad šādas funkcijas varētu pildīt amatpersonas no finanšu vai juridiskajām nodaļām.
Tāpat sabiedrība nākamajās vēlēšanās varētu izvērtēt, vai persona, kura nav ieguvusi pielaidi, ir atkārtoti ievēlama vadošā amatā, norādīja asociācija.
Pret šo priekšlikumu iebilda ne tikai vairums deputātu, bet arī Saeimas Juridiskā biroja un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji.
Jau ziņots, ka Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātie grozījumi paredz, ka domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam pēc ievēlēšanas amatā ne vēlāk kā mēneša laikā būs jāvēršas kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Jaunā kārtība uz pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem gan stāsies spēkā pēc attiecīgās pašvaldības tuvākajām kārtējām vai ārkārtas vēlēšanām. Līdz ar to lielākajā daļā pašvaldību šī kārtība varētu stāties spēkā pēc pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā.
Grozījumi nosaka, ka pašreizējiem pašvaldības izpilddirektoriem vai izpilddirektora vietniekiem līdz šā gada 31. decembrim būs jāsaņem speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam.
Tāpat arī jauniem izpilddirektoriem un viņu vietniekiem būs jāatbilst prasībai par atbilstību pielaidei valsts noslēpumam.
Aizsardzības ministrijas, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts drošības dienesta un Tiesībsarga biroja pārstāvji atbalstījuši prezidenta sagatavots grozījumus.
