Pērn samazinājies tiesas nolēmu skaits, kurās apcietinātie līdzekļi bija atzīti par noziedzīgi iegūtiem, starptautiskā konferencē par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu sacīja Tieslietu ministrijas (TM) Valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.
Viņš norādīja, ka līdz 2022. gadam būtiski palielinājies procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pieņemto nolēmumu skaits un šajos procesos konfiscētās mantas apmērs, bet pērn bija vērojams kritums. 2022. gadā 70% gadījumu tiesas apcietinātos līdzekļus atzina par noziedzīgi iegūtiem, bet pērn šādu gadījumu bija vien 22%.
Valsts sekretārs uzsver, ka finanšu noziegumi skar nacionālo un starptautisko drošību. Latvija pēdējo piecu gadu laikā ir aktīvi darbojusies, lai finanšu noziegumus apkarotu - pilnveidojot tiesību politiku.
Noziedzība vienmēr meklē ceļus, lai noziegumu pastrādātu, līdz ar to valstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir jābūt modrām un jāspēj pielāgoties esošajai situācijai un meklēt iespējas ciešākai sadarbībai.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) piekrīt, ka pirms dažiem gadiem Latvija bija nonākusi smagā situācijā, kad bija apdraudēta ne tikai finanšu un banku sistēma, bet arī tautsaimniecības izaugsmes potenciāls, jo Latvijas negatīvā reputācija finanšu noziegumu apkarošanā varēja traucēt investoru piesaistē.
Kozlovskis uzskata, ka Latvija tika galā ar šo izaicinājumu, un pašlaik tiek turpināts nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienesta kapacitāti, turklāt valdība apņēmusies turpināt to darīt arī nākotnē.
Ministrs uzsver, ka finanšu noziegumu apkarošanā ir svarīga ne tikai normatīvā bāze, bet arī citi aspekti, piemēram, kiberdrošība, lai varētu stāties pretī jauniem izaicinājumiem.
Lielbritānijas Valsts kases Vecākā padomniece politikas jautājumos Stefānija Ukpelukpe konferences viesus informēja, ka katru gadu par nelegāliem līdzekļiem varētu uzskatīt gandrīz divus triljonus ASV dolāru, bet tikai 1% no šīs summas tiek konfiscēti un atgriezti legālajā sistēmā.
