Ceturtdien, 8. februārī, Saeima Valsts kontroles padomes locekļa amatā (termiņš – četri gadi) apstiprināja Oskaru Erdmani. Otrdien, 6. februārī, viņa kandidatūru atbalstīja arī Saeimas Juridiskā komisija.
Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem ar iespēju tikt pārvēlētiem uz otru termiņu.
Jaunapstiprinātais Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis: “Mana lielākā motivācija Valsts kontroles padomes locekļa amatā ir turpināt attīstīt Valsts kontroli par modernu augstākās revīzijas iestādi ar jaudīgu profesionāļu komandu. Mūsu darba rezultātam ir jābūt nozīmīgam faktoram, kas sekmētu pozitīvas pārmaiņas un produktivitāti publiskajā sektorā, tā sniedzot “taustāmu” ieguldījumu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā.”
Oskars Erdmanis iepriekš vadīja Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta Trešo sektoru. Šis departaments atbild galvenokārt par revīzijām pašvaldībās.
O. Erdmanis ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē. 2019. gadā viņš ieguva Informācijas sistēmu un audita starptautiskā centra (International Centre of Information Systems and Audit – ICISA) sertifikātu lietderības revīzijās, un kopš 2020. gada ir sertificēts publiskā sektora revidents lietderības revīzijās.
Pašlaik O.Erdmanis ir Valsts kontroles pārstāvis Eiropas augstāko revīzijas iestāžu apvienības (EUROSAI) pašvaldību revīzijas darba grupā (EUROSAI Task Force on Municipality Audit). Iepriekš viņš kā eksperts iesaistījies starptautiskos projektos Serbijā, Vjetnamā, Uzbekistānā u.c., kas saistīti ar revīzijas kapacitātes stiprināšanu un kvalitātes kontroli. Viņš regulāri vada apmācības pašvaldību speciālistiem par iekšējās kontroles sistēmu un risku vadību, attīstības un budžeta plānošanas sasaisti, kā arī kapitālsabiedrību pārvaldību. O.Erdmaņa vadībā ir veiktas sarežģītas revīzijas ar inovatīviem metodoloģiskiem risinājumiem, piem., par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu publiskajā sektorā, par valsts un pašvaldību gatavību ieviest ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus u.c.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam apritēja 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.