ŽURNĀLS Viedoklis

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) spriedumā “Vejdeland and Others v. Sweden” ir norādījusi, ka diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ ir tikpat nopietna kā diskriminācija rases, izcelsmes vai ādas krāsas dēļ.¹ 2024. gadā ECT spriedumā “Hanovs v. Latvia” atzina, ka Latvijas varasiestādes nav piemērojušas atbilstošu pieeju attiecībā uz noziegumiem, kas vērsti pret LGBTIK+ personām.² Spriedumā “Beizaras and Levickas v. Lithuania” ECT norādīja, ka naida runa internetā ir jāņem vērā nopietni.³ Līdztekus tam Starptautiskā krimināltiesa (turpmāk – SKT) izdevusi aresta orderi pret Taliban režīma amatpersonām par noziegumiem pret cilvēci, tostarp par personu vajāšanu, kuras neatbilst režīma noteiktajam redzējumam saistībā ar dzimumu, dzimumidentitāti un tās izpausmi,⁴ tātad LGBTIK+ personu vajāšanu. Tas nozīmē, ka SKT redzējumā LGBTIK+ kopienas vajāšana ir viens no smagākajiem starptautisko likumu noziegumiem – noziegums pret cilvēci.

KL 150. panta tvērums, interpretācija un piemērošanas prakse

KL 150. panta pirmā daļa nosaka, ka kriminālatbildība ir paredzēta par darbību, “kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ”. Tiesu prakse liecina, ka jēdziens “jebkuru citu pazīmju dēļ” ietver sevī arī personas seksuālo orientāciju.⁵ Saskaņā ar Amerikas Psihologu asociācijas (American Psychological Association) atzīto transfobija ir “aizspriedumaina attieksme, kas var izraisīt cilvēku, kuru dzimuma identitāte un/vai dzimuma izpausme neatbilst viņu dzimšanas brīdī noteiktajam dzimumam, noniecināšanu, nepatiku un naidu pret viņiem”.⁶ Attiecīgi darbība, kas vērsta uz naidu vai nesaticības izraisīšanu pret transpersonu, balstās transpersonas dzimuma identitātē jeb tās maiņā, tāpēc KL 150. pants ietver arī transpersonu aizsardzību, ņemot vēra, ka Latvijas sabiedrībā bioloģiskais dzimums un dzimuma identitāte (dzimte) tiek uztverti kā sinonīmi. No subjektīvās puses krimināltiesību doktrīnā ir noteikts, ka “KL 150. pantā ietverto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, jo vainīgais apzinās savas darbības kaitīgumu un to, ka tā ir vērsta uz naida un nesaticības izraisīšanu un apzināti to izdara”.⁷

Vērts atzīmēt, kā to min Kaspars Zālītis, Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība “Mozaīka” (turpmāk – Mozaīka), valdes loceklis ar ilggadēju pieredzi jautājumos, kas saistīti ar naida runu un naida noziegumiem, Mozaīka bija iesaistīta KL 150. panta grozījumu⁸ izstrādes procesā, kur Mozaīka velējās, lai tiktu paplašināts aizsargājamo grupu loks. Savukārt vairāki politiķi toreiz bija pret LGBTIK+ personu tiešu iekļaušanu. Rezultātā likumdevējs nonāca pie kompromisa, ka KL 150. pantā ir mīnēts arī “citu pazīmju dēļ”, kas sniedz iespēju plašāk interpretēt aizsargājamo grupu loku (iekļaujot tajā arī LGBTIK+).⁹ Krimināltiesību normām ir attiecīgas interpretācijas metodes: gramatiskā, sistēmiskā, vēsturiskā un teoloģiskā. Turklāt “par piemērotāko atzītās interpretācijas metodes rezultāts nedrīkst sasniegt analoģiju par sliktu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību”.¹⁰

Saskaņā ar KL 150. panta pirmo daļu darbība, kas vērsta pret LGBTIK+ kopienas pārstāvjiem, ir sodāma rīcība, ja tās rezultātā ir radīts “būtisks kaitējums”. Valentija Liholaja un Diāna Hamkova norāda, ka tiesu prakses analīzē “būtiska kaitējuma izpratne nebūt nav vienveidīga, it īpaši tad, ja likumdevējs panta dispozīcijā nav precizējis, kādām interesēm un tiesībām būtiskais kaitējums radīts un ko var identificēt tikai pēc noziedzīgā nodarījuma objekta”.¹¹ Likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Piemērošanas likums) 23.