ŽURNĀLS Eseja

Dzimumu lomas ir sabiedrībā noteiktas normas, uzskati un sagaidāmās uzvedības modeļi par to, kā vīriešiem un sievietēm būtu jāuzvedas, kādas īpašības tiem jāattīsta un kādās sociālajās lomās tiem jādarbojas. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir norādījis, ka “dzimumspecifiskas lomas bieži vien nosaka mājsaimniecības struktūra, piekļuve resursiem, īpaša globālās ekonomikas ietekme, konflikta vai katastrofas situācija un citi vietējā mērogā būtiski faktori, piemēram, ekoloģiskie apstākļi. Dzimumu lomas – tāpat kā pats dzimums – laika gaitā var attīstīties, jo īpaši ar sieviešu iespēcināšanu un vīrišķības pārveidi.”¹

Dzimuma stereotipizācija, piedēvējot dzimumiem noteiktas lomas, var ierobežot meiteņu un zēnu, sieviešu un vīriešu dabīgo talantu un spēju pilnveidi, kā arī viņu izglītības un profesionālo pieredzi un dzīves iespējas kopumā. Stereotipi par sievietēm izriet no un ir cēlonis dziļi iesakņotām attieksmēm, vērtībām, normām un aizspriedumiem par sievietēm. Tos izmanto, lai pamatotu un saglabātu vēsturiskās vīriešu varas pār sievietēm attiecības, kā arī seksistisko attieksmi, kas kavē sieviešu līdztiesības attīstību.² Savukārt dzimumu stereotipus Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts definējis kā aizspriedumus, kuros sievietēm un vīriešiem patvaļīgi piedēvē īpašības un lomas, ko nosaka un ierobežo viņu dzimums.³

Pētījuma ietvarā analizētas dzimumu lomas un no tām radušies stereotipi latviešu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa darbos. Rakstnieks analizē cilvēku dzīvi 19. un 20. gadsimtā, pievēršot uzmanību kopējam sabiedrības tēlam, sociālajai videi un sarežģītiem tēloto personu apziņas un zemapziņas procesiem, tostarp sabiedrības uzskatiem par dzimumu lomām.⁴ Literatūrā šīs dzimumu normas bieži tika atspoguļotas kā dabīgi fakti, kas raksturo gan personāžu raksturu, gan viņu dzīves izvēles. Tādēļ literatūras analīze, kas vērsta uz dzimumu lomu atainojumu, ļauj ne tikai izprast vēsturisko kontekstu, bet arī redzēt, kā noteikti stereotipi veidojas un pārmantojas.

Rūdolfs Blaumanis, kurš pārstāv kritiskā reālisma virzienu, ir viens no nozīmīgākajiem latviešu rakstniekiem. Darba autores izvēlējās pētīt tieši Blaumaņa noveles, jo viņa darbos ikdienas dzīve ir attēlota precīzi, bez sarežģītiem simboliem vai emocionāli ekspresīvām izteiksmēm. Blaumanis raksta par sadzīviskām situācijām, attēlojot katra varoņa tēlu un raksturu, parādot kopēju sabiedrības uzskatu un vērtību sistēmu, kas veidojas konkrētā vēsturiskā, sociālā un tiesiskā vidē. Metaforas viņa novelēs parādās reti un galvenokārt tiek izmantotas emociju pastiprināšanai, nevis realitātes aizvietošanai. Tāpēc R. Blaumaņa darbos ir iespējams izsekot varoņu patiesajiem dzīves stāstiem un sabiedrībā dominējošajām problēmām, kas raksturīgas 19. gadsimta beigām, tostarp skaidri noteiktām dzimumu lomām, ekonomiskai atkarībai un tiesiskai nevienlīdzībai.

Dzimumu lomu stereotipi novelē “Purva bridējs”

Rūdolfa Blaumaņa novele “Purva bridējs” stāsta par Kristīnes un Edgara attiecībām, kur Edgars attēlots kā stiprs, darbīgs vīrietis, kam piemīt atkarības, kuras pastiprina viņa valdonīgo, dusmīgo dabu un emocionālo nestabilitāti. Savukārt Kristīne raksturota kā maiga, paklausīga sieviete, kura mīl Edgaru. Noveles notikumu gaitā atklājas, ka Kristīnes māte nevēlas, lai Kristīne precētu Edgaru, jo baidās, ka Kristīnei būs tikpat grūta un skarba dzīve kā pašai. Tā vietā māte piedāvā Kristīnei turīgo Akmentiņu, kurš atbilst sabiedrības priekšstatam par labu vīru kā ģimenes apgādnieku. Rezultātā Kristīne ir izvēles priekšā – izvēlēties stabilu, nodrošinātu dzīvi, apprecoties ar vīrieti, kuru viņa nemīl, vai izvēlēties mīlestību un nestabilu dzīvi.