Jau aptuveni 15 gadus strādāju bērnu tiesību veicināšanas jomā. Un es vienmēr brīnos, kāpēc man dažkārt rodas sajūta, ka tas ir Sīzifa darbs (tiklīdz akmeni uzrullē uz kalna virsotnes, tas atkal norit lejup). Ja visi cilvēki, ar kuriem mēs jebkad esam sastapušies, saka, ka vēlas atbalstīt bērnu tiesības un atbalstīt visus labos centienus bērnu labā, tad kāpēc mums joprojām ir tik daudz jācīnās par bērnu tiesībām?
Un es domāju par teicienu: “Kā kuģi nosauc, tā tas peld Tāpēc ir ļoti svarīgi, kā mēs savās tiesību sistēmās izmantojam terminus, lai aprakstītu bērna tiesības. Un tad es domāju par ļoti atšķirīgajām perspektīvām, kā mēs savā tiesību sistēmā saucam personas, kas nav pieaugušas.
Kā mēs tiesību aktos atsaucamies uz bērniem?
Šobrīd vienlaikus tiek lietoti divi jēdzieni – “nepilngadīgais” un “bērns”. Latvijas tiesību sistēmā tā sauktajos sodīšanas likumos – Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā – mēs izmantojam terminu “nepilngadīgais”.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes